Lietotājvārds
Parole
Kā tad skolotāji visus šos gadus ir mācījuši un skolēni - mācījušies, ja jātaisa tāda traģēdija par normālu zināšanu pārbaudi? Pietiek dāvināt tos bezizmēra 4! Pietiek Zolitūdes līmeņa darboņu!
Piekrītu, ka skolā būtu mācāmi priekšmeti , kas attīsta domāšanu. Ļaut vecākiem un bērniem 1. klasē izlemt ko mācīties un ko nē, ir bezatbildīgi. Ir vecāki, kuriem nav vēlmes motivēt bērnus mācīties un arī citi vecāki var kļūdīties. Ja vecāks vēlēsies, lai viņa bērns kļūst par mākslinieku, jo pašam nav izdevies, un izrādīsies, ka bērnam ir pavisam citi talanti, tad bērna karjera ir sabojāta. Es nesūdzos, ka manam bērnam skolā tiek mācīta vizuālā māksla, tiek likts adīt un tamborēt.... pārdzīvoju tikai to, ka netiek mācīti pierādījumi fizikā un matemātikā. Bērni tiek mācīti uzņemt informāciju vienkārši noticot, bet ne analizējot, kāpēc tā. Ja ļausim vecākiem un bērniem izlemt, kas kuram bērnam jāmācās, tad būs skolas kurās mācīs tikai zīmēt, citās tikai valodu, vēl citās matemātiku un tad vēl būs tādas, kur nemācīs neko .... Rezultātā izaugs paaudze, kas varēs tik citus izklaidēt - dziedāt dziesmiņas un dejot dejas, ko bērnudārzā iemācījušies.
piekrītu un jau gadus 5 par to aktīvi runājam!!! Vislabāk sākt priekšmetā "mājturība un tehnoloģijas" - tikai beidzot jāatgriež tam pareizs nosaukums "darbmācība" un jātrod no skolas izēstie patiesi prasmīgie šī priekšmeta skolotāji, kuri nevis rakstīja bet darīja darbus!!! Žēl, ka vecāki par šo priekšmetu par maz interesējas un skolu darbnīcas ir slēgtas, nevis izmantotas DARBAM! Šis priekšmets ir īstai skolas siaknei ar dz'\ivi un uzņēmējiem!!!
zinu skolotāju, kurš māca darbmācību un vienlaikus arī to saista ar ķīmiju un fiziku, parādot šo zinātņu svarīgumu ikdienā. Ir vairāk jāattīsta praktiskie priekšme ti, ko tagad par Mājturību un tehnoloģijām sauc, bet vēl arvien daudzviet "tupi" ada neglītu zeķi (vienu!) un šuj pogas... un raksta kontroldarbus (nevis rāda īstus darbus!) Jāatgriež skolā darbmācība vai amatu mācība!!!
ES Vefelei un ķīmijas skolotājai 20.02.2014. 05:55:47
Vafele 19.02.2014. 18:16 "ķīmijas skolotāja"Kāds sakars patriotismam ar izglītību?Ja skolnieks grib apgūt fiziku vai ķīmiju,tad viņš pievērsīsies tai,bet ja nav intereses tad arī nebūs!Nevar tā vienkārši uzspiest kautko,tā sistēma kas ir LV vispār ir novecojusi!Skolotājus jāmaina biežāk, lai skolēniem ar skolotājiem būtu labāks kontaks! Jo vecie skolotāji paliekt vienkārši neinteresanti reizēm stulbi! ĪSTS SKOLOTĀJS ATROD IESPĒJU NE TIKAI MĀCĪT PRIEKŠMETU, BET BŪT ARĪ SKOLOTĀJS 'ŠĪ VĀRDA ĪSTĀ NOZĪMĒ. Piekrītu, ka skolotāji jāmaina - tas ir noziegums 40 gadus strādāt 1 skolā un vēltrakāk, ja tā ir skola, ko skolotājs pirms tam beidzis! Skolotājus ik pēc gadiem 5-6 būtu jāsūta uz citu skolu vai jāliek vismaz citu priekēmetu mācīt.
Vai eksāmena ieviešana dabaszinātnēs beidzot vidusskolu ir saprātīga rīcība? Laiks atgriezties 10.klasē,ja jūsu sagatavotība matemātikā atļauj neiespringstot atrisināt mehānikas uzdevumus jūsu ceļš uz fiziku ir atvērts. Lai iekļūtu vidusskolā ir vajadzīgs iestājeksāmens matemātikā un dzimtajā valodā.Pēc eksāmenu rezultātiem skolēns ,lai izvēlas kādus priekšmetus mācīsies padziļināti.Ļoti vienkārši; beidzot 12.klasi profilpriekšmetos kārto eksāmenu.
Bērni pēc dabas ir siņkārīgi. Ja fiziku un ķīmiju mācītu no 1. klases kā apvienotu prikšmet ar daudz un dažādiem experimentiem ar vielām un parādībām - un ne vienreiz gadā, bet katrā stundā, tad ar 5. klasi jua varētu mācīt teoriju, jo bērniem patīk "vārīt ziepes" gan tiešajā, gan netiešajā nozīmē. Šie priekšmeti ir ļoti interesanti, ja vien ir sapratne par praktisko pielietojumu. Atceros kā bērnībā mēs taisījām telefonus no sērkociņu kastītēm un diega, bet vēlāk skolā teoriju tā arī nepielīdzināja fizikas stundā. Bet mūsu valsts nevar atļauties skolām piegādāt expermentiem vajadzīgās vielas, tāpēc bērniem tās formulas neko neizsaka, jo nav prasmes pielietot. Žēl bērnu - mūsu valsts nākotni.
piekritēja 19.02.2014. 21:08:25
Valdis Melderis, pasākumu vadītājs Jāsāk ar to, ka man nav nekādu morālu tiesību aizstāvēt papildu eksāmena ieviešanu, jo savulaik, sporta sasniegumu dēļ, no vidusskolas eksāmeniem tiku atbrīvots. Turklāt, eksaktajos priekšmetos biju stabils 3 ar mīnusu. Īpaši ķīmijā. Par to, vai nepieciešams papildu eksāmens ķīmijā, es nebūtu tik pārliecināts, kaut arī nāku no skolas ar ķīmijas novirzienu, tomēr par papildu eksāmenu fizikā esmu diezgan drošs, ka to vajag, divu iemeslu dēļ: 1. Eksāmens motivē. Arī padomju laikos skolēnu vidū bija populāri burkšķēt, ka "man jau nu gan tāda fizika 100 gadu nebūs vajadzīga!". Ja kādam pietrūkst motivācijas vidusskolā apgūt teorētisko fiziku, būtu ļoti svarīgi to laicīgi saprast un izvēlēties vidējo speciālo izglītību, kur daudzos priekšmetos ir iespēja to pašu fiziku iemācīties jau praktiski. Latvijā nekad nebūs spēcīga vidusslāņa izglītības jomā, ja arī turpmāk ražosim slikti motivētus humanitāros teorētiķus ar augstāko izglītību, bet bez reālas profesijas. 2. Esmu ievērojis, ka cilvēki ar spēcīgu eksakto zināšanu pamatu ir spējīgi domāt un rīkoties strukturētāk, radīt ilgtspējīgākas organizācijas un uzņēmumus. Tas pats attiecas arī uz vadības, ražošanas, kā arī uz pakalpojumu dizainu izstrādi. Latvijā vajag vairāk cilvēku, kuri spēj kritiski domāt un analizēt faktus. Ja skolā netiek ieviests kritiskās domāšanas priekšmets (un tas būtu pat svarīgāks par fiziku), tad vismaz eksakto zinātņu īpatsvars pārbaudījumos varētu palīdzēt.
...>> secinājumam 19.02.2014. 20:14:29
Laimīgu ceļu!
secinājums 19.02.2014. 20:00:12
Pastiprināti jāmācās svešvalodas, lai var tikt vidusskolā arpus Latvijas un mācīties atbilstoši vēlmēm, spējām un interesēm...
Skumji, ka pamatskolas fizikā ir trīs mācību grāmatas, bet neviena neatbilst dzm jaunajam standartam. Grūti strādāt un grūti mācīties.
ķīmijas skolotāja> dr 19.02.2014. 19:48:41
Par mācību grāmatām daļēli varu piekrist, jo zinu, cik daudz aizņem stundā laiks, ko lietoju jaunās vielas skaidrošanai tikai tādēļ, lai skolēns saprastu. Kā apgalvo mani audzēkņi, viņi labāk cenšas mācīties no pierakstu klades, kā arī (nelielot sevi) manas stundas necenšas bastot. Piekrītu par eksperimentiem ar mācību grāmatām, bet absolūti neapmierina fakts, ka visai interesantā www.dzm.lv mājas lapas pamatskolas ķīmijas sadaļa daudzos datoros (lietojot dažādas pārlūkprogrammas) pat neveras vaļā, lai kā skolēns mājās censtos.
ķīmijas skolotāja 19.02.2014. 19:35:46
Izglītība un patriotisms kā saka iet roku rokā, jo patrotisks cilvēks centīsies iegūt pēc iespējas labāku izglītību lai celtu savas valsts, savu vecāku, savu un sava nākamā bērna dzīves līmeni, nevis ,,spaidītu" pogas savam telefonam, lai tusētu twiterī.
dr.<ķīmijas skolotājai 19.02.2014. 19:12:27
pilnīgi piekrītu, ka šie priekšmeti attīsta domāšanu,. Diemžēl, reti palaimējas ar skolotāju, kas prot ieinteresēt un izsaidrot jauno materiālu loģiskā secībā. Tā, kā manai meitai vidusskolas kursā pasniedza ķīmiju un fiziku, saprast nevarēja neko- materiāls haotiskā secībā, viss apgrābstīts, grāmatas- nejēdzīgas! Kas vispār apstiprina šos EKSPERIMENTĀLOS mācību līdzekļus???Ar šausmām gaidu šo mācību priekšmetu "atkārtojumu" pēc pāris gadiem. Labi, ka savas pierakstu klades un uzdevumu risinājumus neesmu izmetusi. P.S. palasiet definīcijas 5.klases dabaszinību grāmatā! Pieci cilvēki ar augstāko izglītību( ar dabas zinātni tieši saistītā jomā) lasījām trīs reizes definīciju, kamēr sapratām par ko runa un no kuras puses jāsāk saprast! :))) Fizika un ķīmija ir tiešs šī priekšmeta turpinājums! Ar šādiem mācību līdzekļiem-tiešām eksāmenus nenolikt!!!!
Vafelīt es Tevi saprotu - Tev vajag rotaļu biedru nevis skolotāju.
"ķīmijas skolotāja" Kāds sakars patriotismam ar izglītību? Ja skolnieks grib apgūt fiziku vai ķīmiju,tad viņš pievērsīsies tai,bet ja nav intereses tad arī nebūs! Nevar tā vienkārši uzspiest kautko,tā sistēma kas ir LV vispār ir novecojusi! Skolotājus jāmaina biežāk, lai skolēniem ar skolotājiem būtu labāks kontaks! Jo vecie skolotāji paliekt vienkārši neinteresanti reizēm stulbi!
ķīmijas skolotāja 19.02.2014. 17:19:43
Visi skolotāji nekad nebūs vienādi, vieni strādā tikai joka pēc, citi, lai savus skolēnus sagatavotu par domājošiem, vispusīgi attīstītiem cilvēkiem, nevis ,,skvoteriem" Anlgijā vai sēņu lasītājiem īrijā..., bet katru dienu (un ar katru gadu arvien biežāk) sastopos ar skolēnu nevēlēšanos ķļūt gudrākiem, zinošākiem. Domāju katrs ķīmijas skolotājs piekritīs, ka, nezinot definīcijas, kas ir skābes, sāļi utt, skolēns nespēs sastādīt reakcijas vienādojumus, risināt uzdevumus, bet tas jau novedīs pie tā, ka skolēns neiegūs tās analītiskās domāšanas prasmes, ko var sniegt tikai ķīmija. Līdzīgi varētu teikt arī par fiziku, jo skolēns, nezinot formulas un'fizikālo lielumu mērvienības, nespēs atrisināt uzdevumus par tīri sadzīviskām situācijām. Nezinu, vai jāiespringst būtu skolotājiem par eksāmenu!? DOMĀJU - SKOLĒNIEM, LAI VISMAZ SĀKTU DOMĀT PAR SEVI UN SAVU IZGLĪTĪBU,galu galā arī par Latvijas attīstību (lai kļūtu par normāli domājošu un strādājošu savas valsts patriotu, nevis kritizētāju. p.s. nevienā partijā neesmu).
Iesprigt nāksies ne tikai skolotājiem, bet gan tiem, kuriem būs jākārto eksāmens.
Interesents 19.02.2014. 11:52:44
Iespringt nāksies skolotākiem,beidzot
Eksāmens nekādā gadījumā neuzlabo zināšanas un interesi par šo jomu, bet stresu gan paaugstina.
eksāmens vidusskolā taču krasi neuzlabos skolēni zināšanas. tā nav panaceja!

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
5-2=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.