Lietotājvārds
Parole
Mērķis ir viens - ekonomēt! Protams, ka bērns, ko "iemet" lielajā klasē, faktiski nenodrošinot nekādu reālu atbalstu, izmaksā lētāk, nekā vairāki šādi bērni (līdz 6 vai 10 - atkarībā no traucējumu veida) speciālās skolas klasē, kur ir arī viss atbalsta personāls...
Cilvēka bērns 06.01.2014. 12:15:59
"Jāatsakās no pārmērīgās bērnu dalīšanas specializētās iestādēs, ko jau 2010. gadā Latvijai ieteica Pasaules Banka, uzsverot, ka tieši līdzšinējā sistēma ir neadekvāti dārga un neefektīva. " Skaidrs. Kārtējā reforma pēc svešu onkuļu pieprasījuma. Atgādināja situāciju ar cukura ražošanu Latvijā. «Cukura reforma bija kļūdaina, tās mērķi netika sasniegti."... šoreiz eksperimentēsim ar cilvēku bērniem? Jā...
Man ir priekšlikums visiem iekļaušanas faniem: skolotāji nez kādos kursos apguvuši prasmes strādāt ar speciālajiem bērniem. Bet skolēni, klases biedri? Mans pusaudzis uzskata, ka apmētāt skolotāju ar visiem mācību priekšmetiem stundas laikā ir stilīgi! Kopš viņa klasē ir bērni ar uzvedības un mācību traucējumiem - klasē notiek interesantas lietas!! :)
Vecāki, atveriet acis! Ziediņam taisnība..Ja bērnam ir speciālas vajadzības, tad tās patiešām ir . Un iegrūsts parastās izglītības skolā un klasē, bērns nekļūs vairāk aprūpēts. Nevajag slapstīties aiz Pasaules Bankas "ekspertu " viedokļiem! Iekļaujošā izglītība ir nepārdomāts, bezatbildīgs pasākums ar tālejošām sekām. Vienalga, vai skolotājs spiests pusi no mācību stundas veltīt iekļaujamajam, atņemot to 25 pārējiem, vai arī seši - diagnosticēti un nediagnosticēti - ar traucējumiem parauj visu klasi līdzi ar savu uzvedību. Iekļaušana notiek haotiski, neprofesionāli, nepārdomāti, un bieži šo programmu akreditācija saistās ar papildus līdzekļu iegūšanu skolai. Cik ilgi visi pieaugušie centīsies neredzēt loģisko patiesību: ja visus bērnus ar visām diagnozēm sastumj vienā telpā un tais pašās 40 minūtēs mērģina katram dot pēc vajadzībām - sanāk vienīgi izglītības erzacs.
Galvenais, ka tagad nebūtu eksāmeni bioloģijā, ķīmijā, fizikā.
Pilnīgi piekrītu '' es" ,šī problēma ar absurdo mācību programmu,tas pats tak notiek arī vispārizglītojošās skolās, vīrieši majturības skolotāji vai nu paši aiziet,vai viņus aiziet,tie murgi, kas tagad jāmāca.......praktiskā daļā tak vispār puisīšiem neko nedrīkst likt darīt, jo citādi IKAVD, būs klāt kā likts,jo māmiņām nepatīk, ka dēliņam ar āmurīti jāpastrādā,mūsu skolā tā arī reāli notika un skolotājs aizgāja,bet māmiņa varone.........pretīgi
es-PAR MĀJTURĪBU 31.12.2013. 10:05:06
lasot komentāru ir skaidrs (un tā tas ir katrreiz), ka mājturība ir mācību priekšmets, kas katram pirmkārt asociējas TIKAI ar māju, patēriņu, virtuvi un dažām virtuves ierīcēm (ko tikai nosacīti var apzīmēt ar otrā vietā minēto jēdzienu "tehnoloģijas"). Būtu vispirms JĀATGRIEŽ skolām mācību priekšmets DARBMĀCĪBA (VAI AMATU MĀCĪBA, KAS GAN TOMĒR NAV TIK PRECĪZS) UN TAD JĀSĀK REFORMU TURPINĀŠANA, IEVIRZOR SKOLĒNUS PRAKTISKĀ DARBĪBĀ. Te labi attēlojies visiem zināmais fakts - piemais bija vārds. IZNĪCINĀJA priekšmetu DARBMĀCĪBA, to nosaucot par mājturību (tā tehnoloģiju piekabināšana jau situāciju nemaina) un laika gaitā izmainījās arī cilvēki. Šodien praktiskā darba darītājus meklējam bulgārijā, rumānijā, krievijā, kur šādas eksperimentālas darbības ar DARBMĀCĪBU neveica... Igaunijā IR DARBMĀCĪBA un Igauņi ir Latvijai patālu priekšā (arī tādēļ, ka audzina ar darbmācību, nevis patērējošo - mājturību).
Anita, mācību grāmatu autore 27.12.2013. 14:51 Domāju, ka pamatskolā izglītības saturs un forma ir jāmaina pilnībā, tad tiešām varēs runāt par reformām.Ir jāpāriet no mācību priekšmetiem uz integrētu darbību konkrētās vidēs: mežā, virtuvē, darbnīcā, muzejā utt., kas ietver visas nepieciešamās iemaņas šajā vidē.No runāšanas PAR darišanu ir jāpāriet uz darīšanas iemaņu reālu apguvi, nevis vienreiz un garāmejot, bet atkārtojot darbību, piemēram, zeķu adīšanu, mērces gatavošanu, kamēr tā apgūta BET PATS SVARĪGĀKAIS - PĀRIET NO PATĒRĒTĀJA DOMĀŠANAS (ĒTS GATAVOŠANA UN ĒŠANA, ZEĶU ADĪŠANA SEV) UZ UZŅĒMĒJSPĒJU ATTĪSTĪBU - ATJAUNOJOT SKOLĀS DARBMĀCĪBU UN AR DAŽĀDIEM LĪDZEKĻIEM ATGRIEZT SKOLĀS IEPRIEKŠ IZĒSTOS (UN VĒL ĒDAMOS) SKOLOTĀJUS - VĪRIEŠUS, KURI IEMĀCA JAUNIEŠIEM PRAKTISKAS LIETAS GAN MĀJAI GAN DZĪVEI ĀRPUS TĀS, KĀ ARĪ DOD PĀRLIECĪBU PAR SEVI UN PARĀDA, KA JAUNIETIS NO SPECIĀLĀS SKOLAS AR ŠO SKOLU UN TĀS DOTĀM ZINĀŠANĀM UN PRASMĒM VAR BŪT UZTICAMS UN VEIKSMĪGS DARBINIEKS, VAR BŪT LABS ĢIMENES CILVĒKS UN SPĒJĪGS DAUDZ VEIKSMĪGĀK IEKĻAUTIES SABIEDRĪBĀ AR SAVĀM PRAKTISKĀM PRASMĒM, KĀ DAŽS LABS TEORETIZĒJOŠS RUNĀTĀJS AR SAVĀM SKOLĀ IEGŪTĀM ZINĀŠANĀM PAR DARBĪBU.
par skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu =>>Ziediņš 29.12.2013. 18:31 30.12.2013. 11:16:20
Latvijā ir deviņi speciālās izglītības programmu veidi. Bērni ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem, kā arī ar somatiskajām saslimšanām valsts izglītības standartu apgūst pilnībā. Bet BSV, kas mācās pēc programmām izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem neapgūst izglītības standartu pilnā apjomā. Kopš 2009.gada pašvaldības un skolas ir tiesīgas pašas noteikt izglītojamo skaitu klasēs un pirmsskolas izglītības iestāžu grupās, atbilstoši saviem ieskatiem un finanšu resursiem. Tajā pašā laikā speciālo pamatizglītības programmu paraugi ieteic, ka skolēnu skaitam klasēs, kur iekļauti bērni ar speciālajām vajadzībām nevajadzētu pārsniegt 20 skolēnus. Savukārt ieteicamais iekļaujamo skolēnu skaits vispārizglītojošā klasē ir atkarīgs no traucējumu veida: ne vairāk par trīs skolēniem, ja tiem ir redzes, dzirdes, fiziskās attīstības vai viegli garīgas attīstības traucējumi; ne vairāk par četriem skolēniem ar valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem; un ne vairāk par sešiem skolēniem ar somatiskām saslimšanām vai mācīšanās traucējumiem. Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem neparedz izglītojamo iekļaušanu vispārizglītojošā klasē, bet nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes speciālajā klasē var mācīties ne vairāk par sešiem izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. 2010./2011.mācību gadā vispārizglītojošajās klasēs pēc speciālās programmas integrēti mācījās 1474 skolēni, bet 2011./2012.mācību gadā izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits, kas mācījās pēc speciālās izglītības programmas bija gandrīz dubultojies, sasniedzot 2308 skolēnus.
Gribētos zināt vai A.M. strādājusi/is internātskolā par audzinātāju? Gudri raksta , ka vajag samazināt speciālās skolas. Ārprāc! Vai par skolotājiem un skolēniem ir padomāts? Vai A.M. varētu vadīt stundu, ja klasē 4 skolēni ar diagnozi - smagi garīgās attīstības traucējumi?
Vai kāds ir padomājis par skolotājiem un arī skolēniem iekļaujošās izglītības kontekstā, kad klasē mācās skolēns ar garīgās attīstības traucējumiem? Tas skolēns taču arī mācās pēc speciālās izglītības programmas! Vecākiem būtu jāsaprot, ka bērnam ar garīgās attīstības traucējumiem būtu nepieciešams mācīties izglītības iestādē, kur ir mācīti, profesionāli pedagogi, nevis tepat tuvējā skoliņā un pedagogi ar kaut kur sagrābstītemi kursiem.......!
Par mājturību => atbilde hmm 28.12.2013. 19:02 29.12.2013. 12:39:00
Mājturības un tehnoloģiju stundās māca ne tikai adīt, tamborēt, šūt, izšūt utt., bet māca arī apieties ar dažādām mājsaimniecības iekārtām (varbūt ne vienmēr tas notiek praktiski, tomēr virtuāli gan), māca par sabalansētu uzturu, māca ekonomisku saimniekošanu. Tas, ka vecāki ne vienmēr to uzzina (jo tas nav kā zeķei noadīt vēl dažas rindiņas), nenozīmē, ka bērni to neapgūst. Mājturība un tehnoloģijas šobrīd ir viens no vismūsdienīgākajiem starpdisciplinārajiem mācību priekšmetiem, kas seko līdzi laikam. Mājturība ir kultūrvēsturisks mācību priekšmets, kas ļauj skolēniem labāk apzināties un izprast mūsu bagātās tautas mākslas tradīcijas, kas ļauj sevi apzināties kā Latvijas pilsoni. Mājturības un tehnoloģiju skolotāji šobrīd ir vieni no tiem, kas skolēniem skaidro daudzu „kičveida” preču, ar ko pildīti mūsu lielveikalu plaukti, nevajadzīgumu, māca estētisko gaumi. Ja kāda no mājturības skolotājām savā centībā liek pamatskolniekiem šūt krustdūrienus 3 mēnešu garumā vai tamborēt mēteli, tad jautājums – ko dara vietniece izglītības jomā un skolas direktore, apstiprinot tik „oriģinālu” mācību programmu? Kā jau komentāros tiek bieži rakstīts - visu izšķir kadri (ne vien skolotāji, bet arī vietnieces un metodiķes...). Laimīgu Jauno gadu!
Raksta autoram vajadzētu atkārtot gramatiku un savu gara darbu pārlasīt! Varbūt speciālajās skolās tiešām vajadzētu ilgāku laiku veltīt mērces gatavošanai vai zeķes adīšanai. Reāli parastā skolā tam nav ne laika, ne arī lielas vajadzības. Kokos taču atpakaļ nerāpsimies!
Anita, mācību grāmatu autore! Bet kas bīdīs zinātni? zinātnes pieskāriens absolūti izpalicis mūsdienu mācību grāmatām. Droši vien arī Tavām. Viss tiek nonivelēts uz primitīvu prasmju līmeni.
tāpat vien 27.12.2013. 17:15:50
Gribētu ticēt, ka daudzu politisko partiju programmās var izlasīt ko līdzīgu: "Jāatsakās no pārmērīgās bērnu dalīšanas specializētās iestādēs, ko jau 2010. gadā Latvijai ieteica Pasaules Banka, uzsverot, ka tieši līdzšinējā sistēma ir neadekvāti dārga un neefektīva. " IZM un statistikas pārvalde vismaz pāris reizes gadā atkārto, ka skolēnu skaits pēdējo 15 gadu laikā Latvijas skolās samazinājies par 150 000. Speciālo skolu skaits kā 60 bija, tā paliek. Vai tiešām skolēnu skaits speciālajās skolās paliek nemainīgs?
Anita, mācību grāmatu autore 27.12.2013. 14:51:54
Domāju, ka pamatskolā izglītības saturs un forma ir jāmaina pilnībā, tad tiešām varēs runāt par reformām. Ir jāpāriet no mācību priekšmetiem uz integrētu darbību konkrētās vidēs: mežā, virtuvē, darbnīcā, muzejā utt., kas ietver visas nepieciešamās iemaņas šajā vidē. No runāšanas PAR darišanu ir jāpāriet uz darīšanas iemaņu reālu apguvi, nevis vienreiz un garāmejot, bet atkārtojot darbību, piemēram, zeķu adīšanu, mērces gatavošanu, kamēr tā apgūta.
Sarma Freiberga 27.12.2013. 14:37:46
Ļoti atbalstu Vecāku par izglītības teikto. Attiecībā uz iekļaujošu izglītību IZM diemžēl dara tikai kaut ko un to pašu visai formāli, bet reālajās izpausmēs viss iet veco gaitu.
Skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītošana būs veiksmīga tikai tad, ja skolēna grūtības mācību priekšmetu apguvē un citas individuālās problēmas tiks konstatētas pēc iespējas agrīnā vecumā un risinātas pēc iespējas drīzāk. Kvalificēts skolotājs-asistents vai skolotāja palīgs, kā liecina skandināvu pieredze, ir teicams risinājums (ar 72 stundu "B" līmeņa kursiem šeit nepietiks, lai vienlīdz labi varētu strādāt gan ar bērniem, kam dzirdes vai redzes problēmas, gam hiperaktivitāte vai citas mentāla rakstura problēmas). Bet, kā jau rakstīja "A.M. 27.12.2013. 12:51" - vispārizglītojošajās skolās visu izšķir pašvaldības finansējums. Arī vēlēšanās iedalīt skolai skolotāja-asistenta štata vienību. Piebilde "Skolotājs 27.12.2013. 13:28" - klasē, kur mācās vairāki bērni ar speciālajām vajadzībām, skolēnu skaits ir 20.
Nav normaļi, ja klasē ar 25 - 30 skolēniem jāintegrē skolēns ar speciālām vajadzībām. Zaudētāji ir visi: gan šis skolēns, gan arī visi pārējie šajā klasē, jo skolotājs nevar strādāt ar individuālo pieeju šāda lielima klasēs.
Speciālās skolas Latvijā saņem valsts un pašvaldības finansējumu neatkarīgi no skolēnu un pedagogu skaita. Ja skolēns ar speciālām vajadzībām mācās vispārizglītojošā skolā (ir integrēts), finansējums, kas paredzēts šim skolēnam ir ievērojami mazāks, ne kā tad, ja viņš mācītos speciālajā skolā. Ir dažādas speciālās vajadzības, dažādas mācību programmas. Ne visus skolēnus iespējams integrēt, bet samazināt speciālo skolu skaitu Latvijā un apzināt reālo (ne uz papīra) skolēnu skaitu speciālajās skolās nepieciešams. E-klase vairākkārt rakstījusi, ir arī neskaitāmi komentāri par speciālo skolu skolēnu/pedagogu attiecību - vai tas ir normāli, ja skolēnu ir mazāk vai tikpat daudz kā strādājošo skolā (darbinieki un pedagogi)? Ja internāta skolotāja dažā labā speciālajā skolā var pieskatīt 2 skolēnus, bet sestdienās-svētdienās četras skolotājas "gana" vienīgo skolēnu, kas nav aizbraucis mājās, vai tas ir normāli?

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
4+2=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.