Mūsu mīļajiem jauniešiem metodiski potējam domu, ka pēc skolas visas durvis vaļā un mācies, ko vien pats vēlies, nevis ko esi spējīgs darīt, lai sevi nodrošinātu...Maģistra grādus dabū skolēni, kuri paši nevar bez gramatikas kļūdām uzrakstīt pat nelielu rindkopiņu...Muldoloģija gan padodas labi. Kurš grib pūlēties un daudz mācīties, tikai rada iespaidu, ka mācās (apmeklē lekcijas), jo paralēli taču ir jāstrādā, lai mācības apmaksātu.
Lieliska skolotāju rezerve - lai tik turpina mācīties un pēc 290 stundu programmas spēs kvalitatīvi vadīt stundas eksaktajos (dabaszinību un matemātikas) mācību priekšmetos un pat jaunus izdomāt... :))
Vai dakteri būs vajadzīgi?
Un jautājums: Kādēļ valsts nevar piešķirt vairāk budžet vietu visās trūkstošajās specialitātēs??
Daudzās skolās tiek algots "augsti kvalificēts, zinošs un enerģisks karjeras speciālists", kurš "efektīgās un motivējošās prezentācijās (pēc ledus izkausēšanas saliedēšanas metodes) aktīvi darbojas ar Latvijas skolēniem, informējot viņus par karjeras jautājumiem"....
bet kas tiek darīts, lai PIESAISTĪTU jaunus cilvēkus valstij nepieciešamajām jomām, ekskaktajām zinātnēm utt.? Tieši NEKAS. Pētījumos pasaka, ka pietrūks šo speciālistu, bet skolēniem taču tas neintersē. Viņus tādā veidā šīm zinātnēm nepiesaistītis! Tur vajag interesantas mācību stundas, jaunus, radošus skolotājus, kuri šīs zinātnes spētu un mācētu parādītu vilinošā gaismā!
Programmētājiem un ineženieriem patiešām ir laba dzīve - varu teikt no savas pieredzes. ;) Jaunieši, ja šaubāties, tad neejiet sudēt komunikāciju un soc.zinības. Studējiet RTU vai citur (eksatās zin., programmēsānu utt) un varēsiet dzīvot zaļi pēc tam.
Šis būtu jāstāsta audiznāšas stundās skolā. Skolēni diemžēl patiešām to nezina, vai - tie kuri zina - neņem vērā. Nedomā par realitāti. Protams, tiem, kuriem aicinājums ir cits, nekad nestudēs inženierzinātnes un medicīnu, tācu tie, kuri nevar izlemt - padomātu divreiz, ja dzirdētu no skolotājiem un vecākiem, kāda ir realitāte darba tirgū.
Komentāri
Rakstīt komentāru