Lietotājvārds
Parole
lol
Es tāpat biju iecerējis likt ķīmijā eksāmenu, bet tagad vēl brīvais priekšmets ir jāliek. Ar 4 gan jau tāpat pietiks :)
Daudzi iet uz tehnikumiem un tas ir labi :). Visi taču nevar būt inteliģencē un nodarboties ar garīgu darbu, vajag arī strādniekus.
mohikānis Skolai 13.01.2014. 23:32:42
Tu rakstīji - "lielākā daļa, nevis ies uz citām vidusskolām, bet gan uz tehnikumiem"... Ļoti labi, jo izglītības struktūra pēc pamatizglītības ir visai greiza 1990. gadā vidusskolu beidza 14814 skolēni, bet profesionāli tehniskās skolas 27800 audzēkņi 2012, gadā vidusskolu beidza 16577 skolēni, bet profesionāli tehniskās skolas 9473 audzēkņi tātad 1990. gadā profesiju ieguva 2x vairāk nekā ieguva vidējo izglītību, bet 2012. gadā 1,75x vairāk vidusskolu nekā ieguva profesiju. Rietumvalstīs proporcija ir apmēram 1:1... Tikai šai skolēnu aizplūšanai uz profesijas iegūšanu ir jāgatavojas, jo pie patreizējās profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes, skolēni no atsēdēšanas vidusskolās pārcelsies uz atsēdēšanu profesionāli tehniskajās skolās. Kā jau iepriekš rakstīju, tad šos jautājumus jārisina kompleksi nacionālās attīstības programmas (kura vēl jārada, jo esošā ir - pupu mizas) ietvaros un jāiegulda milzīgi līdzekļi - miljardus izglītībā nevis "zelta tiltos"
Nu ja, cilvēks arvien izvēlas to vieglāko ceļu... Neies taču pūlēties kaut kāda tur intelekta dēļ.
Nu, tagad viss ir pareizi! Vidusskolā paliek tie, kas tos teorētiskos priekšmetus ir ar mieru padziļināti apgūt. Tie, kas nevar vai negrib mācīties visādus sarežģītus priekšmetus, dosies uz tehnikumiem, tehniskajām skolām u.c. Vidusskolā taču nav jāsēž sēdēšanas pēc!
Kas notiks ar vidusskolas krāsu? Izbalēs, nolups vai nepārkrāsos?
Mācos 12.klasē un neko citu nedzirdu pa gaiteņiem, kā, es neiešu uz vidusskolu, priekš kam man to vajag. Mūsu skolā no 70 9.klases skolniekiem jau puse ir aizpildījuši anketu, ka šajā skolā mācības neturpinās. Un lielākā daļa, nevis ies uz citām vidusskolām, bet gan uz tehnikumiem, kur no šādiem eksāmeniem var arī izbēgt vai arī brauks uz ārzemēm. Ar šiem jauniem ieviesumiem panāks tikai vidusskolu krāsu samazināšanos.
Inga, Inga ...... 13.01.2014. 14:56:18
Inga, Inga, te nu gan Tu nedaudz šauji pāri strīpai. ".... zin par tehnoloģijām un citām lietām....". Vai gadījumā šeit netiek jauktas divas dažādas lietas: MĀK LIETOT tehnoloģijas un ZINĀT, kā šīs tehnoloģijas strādā. Nevienam nav noslēpums, ka jauniešiem , sastopoties ar kaut ko jaunu, nav aispriedumu un baiļu. (Jūra līdz ceļiem) . Tāpēc viņi tik ātri apgūst datora lietošanas pamatus, tik veikli rīkojas ar mobilajiem telefoniem, planšetniekiem, ātri apgūst autovadīšanas pirmos soļus. Bet tas ir tikai lietošanas līmenis. Ja uzprasīsiet, KĀ DATORS , TELEFONS, AUTOMAŠĪNAS DZINĒJS DARBOJAS, tad labākā gadījumā atbide būs tik izplūdusi, ka būs identiska četru vārdu kombinācijai - "nu kaut kā tā". Tādu pašu līmeni variet sasniegt arī Jūs, Inga. Tomēr tas ir tikai patērētāja līmenis. Ja mēs visi Latvijā būsim patērētāji, tad šādai valstij nav jēgas.
Iepriekš jau atvainojos, ja rakstu gramatiski nepareizi, jo tas te tik stingri tiek vērtēts. Gribētos tomēr atgādināt, ka citreiz ir svarīgāk iedziļināties ko cilvēks grib teik, nevis kā viņš to pateica! Un "arī skolotāja" nezin kāpēc tik zemu noliek tos profeņu audzēkņus, atgādināšu, ka tieši no viņu dzīves uztveres un darba kvalitātes bieži ir atkarīga pat mūsu dzīve. Bet tomēr atklāts paliek jautājums, kāpēc dabaszinību eksāmenu beidzot 9. klasi likvidēja? Jo tad jau visiem būtu labi (tiem , kas grib lai bērni zinātu kā elektrības vados ir elektrība). Vidusskolā tad jau specializētos, kā tas bija manas meitas gadījumā 2009. gadā un mācītos vieni pastiprināti ķīmiju citi valodas vai glezniecību. Piemēram manējā meita iestājās Latvijas universitātē humanitārajās zinātnēs un līdz pat šai dienai nesaprot, kāpēc tik cītīgi vidusskolā matemātikā pildīja testus katru dienu uz A4 lapas, jo matemātikas atzīme viņai neko nedeva, izņemot vidējo koeficentu. Un iebildīšu tiem, kas saka jaunatne mazāk zin, viņi zin, tikai citas lietas nekā mēs. VIņi nezin klasiķus literatūrā un sēņu nosaukumus, bet zin par tehnoloģijām un citām lietām. Un māca viņiem arī daudz vairāk nekā mums un prasa daudz stingrāk nekā mums savulaik prasīja (es skolu pabeidzu 1992).
Kā viss sākās... Kad darba devēju konfederācijā ieraudzīja pētījumu rezultātus par studējošo sadalījumu pa specialitātēm un prognozi tuvākajiem 6-7 gadiem par to cik daudz būs humanitāro - menedžeru, psihologu, advokātu, PR speciālistu, utt. citu "plānā galdiņa urbēju" un cik daudz trūks inženiertehnisko speciālistu, tad LDDK pārtāvji tikās ar valdību, kuru iepazīstināja ar draudošo situāciju un valdības "gudrās" galvas nolēma rīkoties - izdomāja, ka panaceja būs fizikas/ķīmijas CE... Fakts ir acīmredzams, ka no PSRS laiku nodarbinātības struktūras Latvijas Republikai 20 gados NAV izdevies pāriet uz struktūru, kas spētu akumulēt visus (aizbraukušos ieskaitot) un valdības apjukumā mēģina mētāties no vienām reformām pie citām, bet rezultāti ir aizvien sliktāki un galvenais rādītājs ir 200 tūkstoši + XXXX, kas pameta un turpina pamest Latviju. ----- Viss, arī izglītības sistēma tika sačakarēta 90-tajos gados, kad zināmas "jaunlatviešu" aprindas pasludināja, ka: "Latvija būs kā TILTS starp Austrumiem un Rietumiem", par ko trāpīgi teica Streičs - ka uz tilta laba dzīve ubagiem, bet zem tilta zagļiem un bandītiem. ....Rezultātā mums apmēram 50 % studējošo izvēlas sociāli - humanitāro jomu, kurā jau tagad ir milzīga pārprodukcija, bet vidusskolēni tik lien un lien šajos studiju virzienos, kaut ir 100 % skaidrs, ka lielākā daļa nestrādās jomā, kurā būs ieguvuši izglītību. 90-to gadu vidū vēl varēja attīstīt ražošanu pārprofilējoties, papildus izglītojoties, jo bija inženiertehniskie speciālisti ar labu, vispusīgu tehnisko izglītību. Patreiz zināšanu līmenis dabas zinātnēs un matemātikā vidusskolās un augstskolās ir tik zems, ka "ziepes" ir tik lielas, ka atsevišķi pasākumi kā, piemēram, CE fizikā, vai ķīmijā neko neatrisinās. Tā kā uz TILTA daudz ļaužu nevajadzēja, tad liekie aizbrauca prom uz ārzemēm. Lai attīstītu ražošanu, kas vienīgā Latvijā spēj izveidot plašu nodarbinātības bāzi, ir nepieciešama TOTĀLA nacionālā programma. Viss pārējais ir tikai darbības imitācija.
Ļoti maz ir to skolēnu, kas pilnīgi droši zina, ko darīs pēc vidusskolas. Un arī tad var gadīties, ka jāmaina plāni. Man katru gadu diemžēl atrodas tādi skolēni, kas 10. un 11. klasē ar putām uz lūpām zvēr, ka viņiem nu gan nekādā ziņā manu priekšmetu nevajadzēšot, lai tik liekot viņus mierā un ar to ubaga dāvanas četrinieku viņiem pietiekot. Bet tad pēkšņi, pienākot pēdējam semestrim, šie paši zvērētāji paziņo, ka viņiem manu priekšmetu tomēr vajagot un pat likšot eksāmenu. Man tad nākas stresot un gudrot, kā lai viņi pusgadā apgūst 3 gadu vielu un vēl kvalitatīvi izstrādā tos 2 laboratorijas darbus, ko prasa eksāmens. Diemžēl stresoju tikai es... Suns met spalvu, ne tikumu. Bet vainīga jau ir tikai skolotāja, kā parasti.
Ko var cepties. 12.01.2014. 22:36:03
Mūsu valdība jau kādreiz norādīja, ka Latvijas attīstība ir tranzītā, apkalpojošā sfērā un tūrismā. Ar tranzītu gan pēdējā laikā tā paknapāk, tādēļ tranzītā ir atrastas jaumas nišas: tālbraucējšoferu (tranzītnieku) apkalpošana ceļmalā vai pat braucot. Ar tūrismu arī ne visai veicas, tur apkalpojošās sfēras izcilnieki uzskrūvē tādus rēķinus, ka acis ātri vien no pieres izspiežas un otrreiz tūrists šurp braukt netaisās. Vienīgie, kas tūrismu vēl mēģina balstīt ir humanitārās frontes censoņi. Daudz jauku ielas muzikantu visu gadu cauru diennakti sastopami galvaspilsētas ielās. Diemžēl ar ražošanu mums iet pašvakāk. Kurš normāls skolu absolvents ies strādāt lauksaimniecībā vai ražošanā, vieglāk ir tirgoties ievest no Ķīnas un Eiropas visu ko vajag. Bet tas savukārt atkal atkal "griež" tūrismam, vai tūrists pirks to ko var nopirkt pie sevis, pie tam lētāk? Laika gaitā esam pierādījuši, ka esam tādi, kas neliecas grūtību priekšā. Tādēļ turpināsim spiest uz humanitārajām zinībām, dziedžšanu, dejošanu, zīmēšanu. Nu un protams sportu.
arī skolotāja 11.01.2014. 16:49 12.01.2014. 21:45:15
"Prātvēdere skolotāja" nav filoloģe, bet elementāru gramatiku un stilu pārzina. Zeķes netamborē, bet adīt prot, toties augstskolā ir likusi eksāmenus gan augstākajā matemātikā, gan fizikā un ķīmijā. Ir gadījies arī ar zīmēšanu un citām mākslām prieka pēc nodarboties. Pēc dažiem komentāriem var padomāt, ka kāds ar varu ir piepiedis cilvēciņus mācīties vidusskolā. Nu ejiet taču grāvjus rakt un ielas slaucīt! Šie darbi arī ir nepieciešami. Ak, jā, tur nevar gulēt, tur vējš pūš, fiziski jāpiepūlās... Mācīties nav viegli, bet tikai tie, kas sevi piespiež un disciplinē, dzīvē kaut ko sasniedz. Diemžēl pēc pamatskolas tiesību "bīdīšanas" ir grūti pierast, ka dzīvē nekas no gaisa nekrīt. Viss nāk ar lielu piepūli un konkurence ir nežēlīga. Tas gadījumos, ja cilvēks patiešām grib kaut ko sasniegt, nevis kunkst un savās neveiksmēs vaino citus.
Ķīmijas ,fizikas skolotāji,esiet reāli,cik skolēnu varētu ķīmijas eksāmenā dabūt 5?! Kāpēc izvēlas vienu vai otru novirzienu...tāpēc,ka katrs apzinās savu varēšanu un mērķi.Kundzīte nav ar literatūru saistīta??Tad visuvare varbūt var zeķes mežģiņrakstā uzadīt vai varbūt zviedru valodā dzejoli noskaitīt!!!!!Katram sava vieta,sava varēšana!!!!!
Vidusskola tiešām ir laika nosišana,māca to pašu ko pamatskolā,pie tam skolā, kur mācijās mana meita,regulāro skolotāju slimošanas un citu darīšanu dēļ nenotika entās stundas.Kāpēc gan skolotājs nevarētu paslimot?..Var,bet šīs stundas neviens neaizvietoja,jo redziet tam nav naudas.Kam padodas ķīmija,tas arī būs lietaskoks šajā jomā,tiešām,nevajag māksliniekam bojāt atestātu ar nesekmīgu atzīmi ķīmijā.
Tomēr- dzimtajā valodā jebkuram izglītotam cilvēkam būtu jāprot rakstīt gandrīz bez kļūdām (kāda kļūdiņa ir pieļaujama). Ir briesmīgi lasīt komentārus ar vairākām kļūdām katrā teikumā. Piebildīšu, ka neesmu skolotāja, kā arī neesmu saistīta ar literatūru.
Kas nu runātu....vajadzētu latv.val. skolotājam pārbaudīt zināsanas ķīmijā un otrādi,tad redzētu cik gudri runātu!Bet jāsaka,ka reti kurš jaunietis zina, ko grib.Iespējams,ka nākotnē,lai skolā iestātos,vajadzīga ķīmija.Runa ir par to,ka nejau visiem ķīmija padodas ,viss nevar bū vienlīdz labi.Bet...skolotājam vispirms ir jādod zināšanas ,bet pēctam jāatprasa. Kompetents skolotājs nenozīme labs skolotājs!!!!!!!Prātvēdere -skolotāja,kas labo komentārus būtu pirmā jāaizsūta uz ķīmijas eksāmenu!!!!
arī skolotāja 11.01.2014. 16:49 12.01.2014. 20:20:24
Vidusskolnieks, 12. kl., kā redzams no komentāra, tāds paslinks. Gramatikas un stila kļūdas rāda, ka šos priekšmetus viņš arī ne sevišķi mīl... Ja labāk patīk "iet ārā" rotaļāties utt., tas nevajadzēja izvēlēties vidusskolu, bet gan kādu profesionālo skolu. Viņa pagarais komentārs demonstrē populāros uzskatus, ka pusaudzis jau nu noteikti zina, kas viņam dzīvē būs vajadzīgs. Tā tomēr nav. Tāpēc pastāv "obligātā VISPĀRĒJĀ izglītība". Cilvēkam nepieciešamas elementāras zināšanas daudzās jomās. Aiz gariem prātojumiem tiek slēpts slinkums mācīties. Atcerieties, ka vidusskola tomēr nav obligāts pasākums. Tādu sola deldētāju un bieži vien arī mācību procesa traucētāju dēļ arī stundu kvalitāte nav līmenī.
skolēns, 12.klase 12.01.2014. 20:04:41
Šo tekstu rakstu, jo es skatos, ka daudz skolotāji lasa komentārus, tapēc mēģināšu pastaštīt skolēna domas par šīm izmaiņām, jāsaka, šos eksāmenus es nelieku/nelikšu. Man ir 4 obligāti eksāmeni, es, pieņemsim, veltu katru dienu stundu atkārtojot vienu no šiem priekšmetiem (argumentējiet, ka neviens to nedara) es skolā pavadu gandrīz 7 astronomiskās stundas, tatad kopa 8 stundas es mācos priekšmetus, kas man kā skolniekam, kas dzīvi saistīs ar zīmēšanu/reklāmu taisīšanu, tikai pamatlietas noderēs. Tātad 8 stundas+mājas darbi man aizņems dienas lielako daļu, kas var skaitīties skolniekam kā darbs, diezgan normāli, vai ne? Taču tagad ir lielais BET! Skolotājiem patīk mācīties, vai vismaz patika, ka viņi bija bērni, tāpēc spēja tam veltīt daudz enerģijas, taču vidējam skolniekam patīk darīt citas lietas, iet ārā,spēlēt datoru, jebko. Skolēniem, kuriem patīk mācīties arī mācīsies un liks 5 pat 7-8 eksāmenus, taču pārējie liks tos kurus vajag, jo viņi dzīvē nenodarbosies ar zinātnes priekšmetiem. Tās zināšanas, kuras dzīvei ir vajadzīgas ir jāiemāca nevis tāpēc, ka par viņiem ir eksāmeni, bet tāpēc ka viņi ir svarīgi, tā ir šīs sistēmas kļūda, skolotāja kļūda ja skolēns to neiemācās. Kens Robinsons 2006. gada TED talk labi pateica, meitene, kas nepievērsa uzmanību matemātikai/valodai, taču, tad kad viņai vajadzēja dejot, viņa bija lieliska un dzīvē guva panākumus kā dejotāja. Kas mums Latvijā tiešām trūkst ir organizētas sistēmas, kas nevis liks visiem zināt visus priekšmetus, bet gan attīstīt cilvēkam tos talantus, kas viņam ir. Kāda jēga valodniekam no 5 stundām matemātikā, un otrādāk? Kāpēc zīmētājam vajag ķīmiju? Ģeogrāfija fiziķim? 1-2 stundas nedēļā, protams, ir vajadzīgas, taču nejau lai iemācītu kautkādus melnos caurumus, taču to, kas tiešām vajadzīgas. Ja sakārtotu šo sistēmu mums radītos daudz speciālisti, būs veiksmīgi,, uzlabosies algas skolotājiem, kas mācīs specializēti (būs pieprasījums), skolēni laimīgāki, skolotāji laimīgāki...
Beigsim beidzot atļaut skolēniem uzlabot pārbaudes darbus rezultātus. Ar to mēs esam pieradinājuši viņus nemācīties. Darbs nav regulārs, tādēļ rodas pārslodze pirms ieskaitēm. Jo regulārāk mācīsies skolēni, jo biežāk viņu zināšanas un prasmes tiks vērtētas, jo labāk viņi tiks sagatavoti. Vērtējumu uzlabošanas iespēja ir ,,lāča" pakalpojums skolēniem.
Māksliniece 12.01.2014. 18:54:40
Bet kā ar Bioloģiju? Tā taču arī ietilpst 'dabaszinību' tēmā un būtu diezgan loģiski to pielikt klāt pie 5. eksāmena izvēles. Un, piemēram, man nav nekādu vēlēšanos mācīties fiziku vai ķīmiju, bet es vēlos mācīties bioloģiju.
Skolotāji neatbalsta jaunatnes slinkumu. To atbalsta pašreizējā likumdošana. Eksaktajos priekšmetos ir lietas, kas jāzin un ir lietas, ko jāvar izdomāt, balstoties uz to, ko zinām. Ja to zināšanu nav, tad gan neko prātīgu arī neizdomās. Tātad tomēr ir arī šis tas jāmācās. Un zināt nav kaitīgi.
arī skolotāja 11.01.2014. 16:49 12.01.2014. 17:16:48
Pilnīgi piekrītu Līgai. Vidusskola jau sāk pārvēsties par laika nosišanas vietu 3 gadu garumā, jo "nauda seko skolēnam". Tāpēc vidusskolās uzņem pat tādus, kuri pat īsti lasīt neprot. Atcerēsimies, ka vidusskola ir pakāpe ceļā uz augstāko izglītību, bet tā savukārt "ražo" jau gatavus speciālistus. Tad nu daudziem ir sāpīgs pārsteigums, ka augstskolā tā "muļķa laišana" vairs netiek akceptēta. Zinām taču, cik katastrofāls ir 1. sesijā izkritušo skaits!
Lasu un brīnos par argumentiem, kuri tiek minēti eksāmena sakarā. Mācu matemātiku. Priekšmets, kura apguve ne visiem skolēniem sagādā baudu, bet eksāmens jākārto gan visiem. Nekādi nesaprotu, kādēļ gan vidusskolēni nevarētu kārtot eksāmenu kādā no minētajiem priekšmetiem-fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās. Visiem mums ir standarti,vadoties pēc kuriem ir jāapgūst attiecīgais priekšmets. Ja apgūts labi-arī eksāmenā būs prieks parādīt savas zināšanas, ja nē-tad atbilstošs vērtējums arī eksāmenā! Kur problēma??? Saņemam nepelnīti augstus vērtējumus liecībā(sekmju izrakstā) un tagad satraucamies, ka situācija var mainīties?Vai arī satraucas attiecīgo priekšmetu skolotāji, kuriem atbildība pieaugs?
ierēdnei starp rindām 12.01.2014. 12:38:22
Celsim savu kompetenci katrs savā lauciņā! JO skolotājiem NAV jāanalizē darba tirgus, lai mācītu vienu vai otru mācību priekšmet. Skolotājam ir OBLIGĀTS mācību priekšmeta STANDARTS, ko apstiprina ierēdņi ministrijā. Lūk tur gan kompetence par REĀLO DARBU SKOLĀ ir apšubāma, turklāt nebeidzamās reformas, nebeidzamie "uzstādījumi" par jaunieviešamajiem mācību priekšmetiem bez jebkādas analīzes. KAMĒR PIEŅEMS POLITISKUS LĒMUMUS pēc PARTIJU OIEDERĪBAS, nevis raugoties pēc kompetences (kur pamatnoteikums ir ATBILSTOŠA izglītība), tikmēr mūs visus rīdīs savā starpā. Jo "skaldi un valdi", un ir " Zolitūde" izglītības jomā, diemžēl.
starp rindām 11.01.2014. 19:30:33
Patiesība ir diezgan skumja. Šie un citi komentāri liecina, ka ne skolotāji, ne skolnieki nesaprot lietas patieso būtību. Realitātē darba devēji, pieprasot šo eksāmenu, nepārprotami pateica, ka izglītības sistēmas pārvalde un sistēmas pamats - skolotāji nav kompetenti - netiek analizēts darba tirgus, pašreizējais un nākotnes darba spēka pieprasījums, nekorekta skolas darba rezultātu analīze - par absolventu gaitām interesējas tikai salidojumos. Tā rezultātā visaptverošs ir viedoklis - interešu izglītība pāri visam - obligātā izglītība - fufelis. Nākotnē mēs būsim pavāri, muzikanti, mākslinieki, kultūras darbinieki, klātienes un neklātienes juristi u.t.t. Vēl trakāk, ka arī atalgojuma skala šī spiediena rezultātā ir izkropļota - liekas, ka nodokļu naudu sintezēsim no gaisa. Tālāk šie "inteli......"raujas pie varas, vēl vairāk izkropļojot realitāti. Bet jebkuras valsts pamatā ir ražotspējīga ekonomika, bet tādēl, "diemžēl un par laimi"ir jāmācās....Jāmācās cītīgi un ar atbildību. Ir tikai dīvaini, ka prasība nodrošināt 100% stundu norisi un apmeklējumu tiek uzskatīta par administrācijas personības apvainošanu......
pārgudrajai DITAI 11.01.2014. 17:37:19
Bet kurš vainīgs, ka skolēniem liek to vasaras mēnesi tur bumbulēt??? Ne jau skolēni ir tie, kuri nolemj, cik ilgi jātup skolas solā! Lai izveido normālas programmas, tad arī normāli mācīsies un nevienam nebūs problēmu. Viss ir izstiepts pa to mācību gadu tā, ka tiešām nākas dirnēt tajā skolas solā bezjēgā...pašiem apnicis, skolotājiem un vadībai arī apnicis, bet lūk jātup, jo mums ir tur augšā daža laba pārgudra galva ar šauro pierīti, kura pat neapjēdz, kas vispār skolā notiek un ko māca.
arī skolotāja 11.01.2014. 16:49:04
Sen jau vajadzēja šos eksāmenus. Ja pusaudžu vecumā nesaprot, ka normālam cilvēkam nepieciešamas vismaz elementāras zināšanas par dabas procesiem, tad nudien jāpiespiež ar varu! Citādi "mati ceļas stāvus" lasot literātu un svaigi "cepto" žurnālistiņu stāstiņus par šādām tēmām. Piemēram, laikapstākļiem, zemestrīcēm utt. Viņi taču pat Google nespēj sameklēt informāciju! Latviešu Wikipedia vispār ir katastrofa.
Vēl vairāk eksāmenus vajag izlutinātajiem, slinkajiem un neko negribošajiem jauniešiem. Ai,atvainojos-naudu gribošajiem jauniešiem. Kartīgu sesiju, lai pamācās, nevis kā tagad muļķi laiž visu jūniju un skaitās skolā.
mamma > arī skolotājai 11.01.2014. 15:00:42
Nu, tad cīnieties, lai eksāmens būtu sakarīgs, nevis atbalstāt jaunatnes slinkumu!
arī skolotāja 11.01.2014. 14:49:54
Tā problēma jau ir eksāmena saturā, tādēļ arī satraukums. Mācās un māca, viss notiek. Bet eksaktajos priekšmetos eksāmenā MEKLĒ KO NEZIN, nevis - vai ir sapratis, vai ir mācījies. Faktiski mācību grāmata jāzin no galvas. Lai labi sagatavotos eksāmenam, cerot uz 70% , ar darbu stundās ir daudz par maz. Vēl skolotāju " radošie darbi" - iepriekš nepublicēti laboratorijas darbu protokoli, ko skolēns nevar izstrādāt tādā līmenī 40 min. stundā, - jāpatērē vismaz 120 min. ar visu darbu, analīzi, noformēšanu. TE ir pretruna: skolēns stundā ar prieku - bet galā neadekvāta novērtēšana eksāmena veidā.
tas aunu bars varētu vēl kārtot obligātos valsts pārbaudes darbus civilajā aizsardzībā un numismātikā/ Par gudru un izglītotu jaunatni nevis izlutinātiem memļakiem :D
Es domāju, ka nav svarīgi, kādas īsti naudas ir iztērētas, jo zināšanas jauniešiem nekad nevar būt par daudz! Drīzāk mūsdienās to ir par maz. Tas ir ļoti labs kompromiss - tie, kas mācās eksaktajās klasēs, kārto fiziku vai ķīmiju, bet tie, kas šos priekšmetus padziļināti neapgūst, kārto eksāmenu apvienotajā dabaszinību priekšmetā, jo pamatzināšanas ir nepieciešamas absolūti visiem! Nevaram pieļaut, ka, piem., literāts nositās ar elektrību tikai tādēļ, ka nesaprot un nezin elementāras lietas.
arī skolotāja 11.01.2014. 12:20:11
Piekrītu ... 10.01.2014. 13:08 - šis eksāmens ir vajadzīgs IERĒDŅIEM, lai pierādītu, kur likuši dabaszinību projektā ieguldīto Eiropas naudu. Skolēnu, kuri kārto eksāmenu, skaits ir objektīvi uzrādāms lielums. Doma, ka obligātais eksāmens VISUS skolēnus motivēs apgūt dabaszinību priekšmetus pēc būtības, ir pilnīgi aplama. Bet to jau arī ierēdņi nemaz necenšas panākt. Ka tik eksāmenu kārtojušo skolēnu skaitu var Eiropai noziņot!
Domāju, ka viss ir loģiski - eksāmens fizikā, ķīmijā vai arī dabaszinātnēs. Tādā gadījumā nevienam nebūs jāuztraucas, ka no viņa prasa to, ko vispār nemāca un tomēr visiem būs vismaz pamatzināšanas attiecīgajā jomā.
Cik šausmīgi negrib vairāk zināt viena daļa te komentējošo! Zināt jau vairs nav stilīgi.
Aunu bars!
Kad reiz beigsies šīs nejēdzības, kuras nāk no IZM?
Piekrītu Skolotājai! Ko dos tas , ka mākslas jomā izglītojamais nokārtos dabaszinības! Un kāpēc tad atcēla dabaszinības 9. klasē?

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
4+6=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.