Lietotājvārds
Parole
Riktigais jau nu izglītibas ministrs ir šitais politstaigulis.... Viens jau tads optimizētājs bija - Valdis Dombrovskis....līdz šim laikam un vēl ļoti ilgi nevaresim atmaksat viņa optimizāci aradus...
Skolotāja laukos 22.03.2017. 16:34:43
Pilnībā piekrītu ministra viedoklim. Uzturēt skolu, kur, piemēram, ir 1-7 skolēni klasē, ir absurdi un totāla nodokļu maksātāju naudas izšķiešana.
Un kam tik nabadzīgai valstij ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu vajag 100 Saeimas deputātu? Kam vajag milzīgo ierēdņu armiju, kas pārcilā papīrus? Prezidenta aparātu uzturēt?
to pazīstot lauku un pilsētu skolu skolotājus 22.03.2017. 07:04 22.03.2017. 08:36:09
Vēl jau ir viena lieta, par ko parasti izvairās runāt. Lauku skolās bērni ir tādi kā viņi ir. Tagad, lai nenāktos slēgt skolu, tajās mācās (kā tagad mēdz izteikties - tiek iekļauti) skolēni ar mācīšanās traucējumiem, skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem utt. ar un bez "oficiāli noteiktas" šādu traucējumu esamības. Pilsētas skolas mēdz arī atteikties pieņemt šādus bērnus. Vēl - uz pilsētai tuvajām skolām vecāki mēdz sūtīt "uz mazākām klasēm" savus bērnus, kam ir grūti iekļauties pilsētu lielajās klasēs iepriekšminēto problēmu dēļ...
pazīstot lauku un pilsētu skolu skolotājus 22.03.2017. 07:04:29
To: diezvai varēs parādīt Manuprāt, tomēr tas ir pārāk grezni, ka dažās skolās 15 bērnu dēļ ir jāapsaimnieko gan ēkas, gan jāalgo kurinātāji, apkopēji, apsaimniekotāji (pat apzinoties, ka bieži to dara viens cilvēks), skolotāji, un vēl jābūt kādai nebūt vadības komandai. Kamēr lielākā skolā tas pats viss + tikai par dažiem skolotājiem vairāk tiek gādāts priekš krietni lielāka skaita skolēnu. Un būsim godīgi - vai tiešām, TIEŠĀM izglītības kvalitāte var būt vienlīdzīga? Es nesaku, ka lauku skolotāji nestrādā atbildīgi un apzinīgi. Bet nereti ir vairāku priekšmetu skolotāji, kas "piebraukā" uz skolu no kaut kurienes, no normālas slodzes darba vietas, jo vnk skolai vajag kaut vai tikai lai būtu....nu,normāli?
diezvai varēs parādīt 21.03.2017. 21:33:21
" Manuprāt, izglītības nauda ir domāta izglītībai, nevis mākslīgai skolas uzturēšanai, ja tur nav bērnu," sacīja K.Šadurskis." - parādiet kaut vienu skolu, kura strādā un kurā nav neviena izglītojamā...
Lasot jaunākās ziņas gan izglītības, gan valsts nodokļu politikas sakarā, nākas secināt, ka Latvijas attīstību visvairāk kavē tieši pašvaldības. Tad tām par maz naudas, tad par daudz pienākumu uzlikts. Cienījamie politiķi, kļūstie valsts vīri un beidzot sākat domāt par visas valsts - Latvijas attīstību. Ir iespēja ieekonomēt milzīgu naudas daudzumu rīkojoties sekojoši: 1. Vispirms izbeigt rīkot ikpārgada vēlēšanas. Valsts un pašvaldību vēlēšanas ir jāapvieno vienā laikā. Tas būs racionālāk un ietaupīs līdzekļus. Pie reizes beigsies spēles ar Valsts un (pusvalsts)Rīgas vēlēšanām, kurās vara tiek brālīgi sadalīta starp vienu pozīciju un otru opocīciju. 2. Samazināt pašvaldību lomu līdz minimumam. Nav racionāli, ja lielākā daļa no pašvaldības budžeta tiek tērēta vietējās birokrātijas uzturēšanai. 3. Un ja ir vēlme saglabāt pašvaldības - tad Latvijas teritorijai un pašreizējam iedzīvotāju sastāvam un daudzumam ir pietiekami ar 5 pašvaldībām - Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas, kuras realizē valsts varu uz vietas, nevis kā pašreiz ir opozīcijā tai. Pie tam tā būs iespēja atbrīvoties no aizsēdējušamies padomju laiku vietvaras pārstāvjiem.
PIEVIENOJOS "skol 21.03.2017. 11:36" 21.03.2017. 19:37:14
Visu noteiks pašvaldību vēlēšanu rezultāti, jo par skolu reorganizāciju un slēgšanu jālemj būs jaunajiem deputātiem. Tikai dīvaini, ka Šadurskis līdz septembrim grib "nomarinēt" IZM sagatavoto informāciju iespējamo par skolu tīkla reorganizāciju Rīgā. Nesen seminārā IZM ierēdne (vārda apzināti nenosaukšu) izteica viedokli, ka ne vien vidusskolas, bet arī 12 speciālās skolas Rīgā ir nepieļaujami daudz.
Bet cik var ietaupīt reorganizējot MK!!!
Latvija vispār nav spējīga nodrošināt reģionu pastāvēšanu
>>no skolas 21.03.2017. 18:29:22
domāt par ko vēlē! Līdz šim vienotība un nacionāļi tikai šķērdējuši, pat parādā iedzinuši Latviju!
Andris (turpinu par 15%) 21.03.2017. 17:48:30
Ja skolotājam, piemēram, par medicīnas pakalpojumiem (jaunas brilles, zāles, vitamīni u.tml.) jāsamaksā 15% no minimālās darba algas valstī, tad tie ir 102 EUR, ja tas, piemēram, notiek citā Rietum- vai Ziemeļ- Eiropas valstī, tad tiem būt jābūt 300 EUR, bet nav - brilles, zāles, vitamīni maksā to pašu vai pat mazāk
Domāju, Kučinskis par 15% nemelo 21.03.2017. 17:41:56
Domāju, Kučinskis par 15% nemelo - tā ir kopējā summa, ne tikai skolotāju algas. Skolas tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem - algu valsts pārskaita pašvaldībām un pašvaldības to sadala "pēc deguniem", pašvaldības maksā par ēku uzturēšanu, tehniskajam un atbalsta personālam algas, kaut ko piemet skolotājiem (Mārupē 18%). Pār augstskolām, interešu izglītību, bērnudārziem, mūžizglītību un tālākizglītību u.tml. nezinu. Ja paskatās bildītes trolejbusu pieturā - tiešām izglītībai, zinātnei un sportam no valsts budžeta 9,5%
to gribu pakašķēties 21.03.2017. 17:12:00
Nezinu, nesen uz kādas no autopieturām redzēju reklāmas plakātu, kur izglītībai atvēlētā daļa no valsts budžeta 2017. gadā bija 8,.. vai 9,... Protams, izdevumi izglītībai jau ir arī no pašvaldību budžetiem (skolu materiāli - tehniskā uzturēšana), bet vienalga apšaubu, ka kopā sanāk 15%. Pie tam ir skaidrs, ka, rēķinot summāri, izglītības budžets noteikti nav lielākais starp Eiropas valstīm, labi, ja esam ap vidu, bet drīzāk domāju, kā daudzviet - apakšgalā. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka summāri izglītībai tērējam vienalga mazāk, kā citas Eiropas valstis....
Algas skolotājiem gan tās zemākās, bet slodze lielākā. Citur skolotājs iesācējs pelna 2000. precces un pakalpojumi gan gandrīz vienās cenās, pārtika, zāles lētākas. Ja cilvēks legāli stādā un maksā nodokļus, arī veslības aprūpe salīdzinoši tām algām ir nieks. Ārsta apmeklējums 20 eiro pie 400-500eiro algas vai 2000!!!
-> pakašķēties 21.03.2017. 15:40:35
16% no 100, 200 vai 1000 ir ļoti liela atšķirība! Citur nodokļi tiek iekasēti no visiem. Nemaksāt sanāk dārgāk. Mums tik pačust, cik miljoniņi aiziet gar degunu.
balsojiet par lielākajiem Latvijas iznīcinātājiem! kaut kādus -1,4 miljonus nevarat atrast Bauskas novadam? Paprasiet rinkēičam, kurš aizklapēja JV, kurš nodokļos ienesa pie 10 miljoniem/ gadā! Lai šis p.. lepnums maksā JV vietā!
Ar elpošanu vien arī nevar uzturēt cilvēku pie dzīvības, bet cilvēks nevar dzīvot bez elpošanas. Tāpat ir ar izglītību un reģioniem.
Cik ātri izglītības ministrs ir uzmeties par Latvijas reģionu pastāvēšanas vai nepastāvēšanas VIRZĪTĀJSPĒKU! Ka tik tas uzpūtības burbulis nepārplīst pirms laika! Viņa monologos un atsaucēs uz IZM uzkrītoši bieži parādās vārds '" pārvadāšana" . Vai tad IZM pienākumos ir arī ormaņa darbs. Te vietā būtu sacīt, ka veidojas situācija ar ļoti bīstamām zemdegām. Un, kas būs, ja ( vai kad? ) cilvēki sāks atgriezties šajos ar IZM iniciatīvu novāktajos REĢIONOS. Tad būs vajadzīgs Antišadurskis!?
Vai skolot'ja vainīga, ka viņai 0,6 slodzes? Vai tāpēc skolotāja strādā sliktāk? Kā skolotāja var ietekmēt procesu?
gribu pakašķēties - @Aija (par 15%) 21.03.2017. 11:40:21
Citāts no M.Kučinska sacītā portālā "Latvijas Vēstneša" portālā "Par likumu un valsti: "Skolu tīkla optimizācijas vajadzība ir viens no Latvijas galvenajiem iekšpolitikas jautājumiem, jo pēdējais Eurostat pētījums uzrāda: 15% no valsts budžeta aiziet izglītībā, bet skolotāju algas ir, maigi sakot, katastrofālas. Tādēļ arī esošā budžeta ietvarā vajadzētu sākt strādāt izglītības līmeņa un skolotāju algu kāpināšanā. Tomēr to faktiski "noēd" nesakārtotais skolu tīkls." (saites "e-klasē"ievietot nevar, tāpēc iesaku iegooglēt ;)
Visu noteiks pašvaldību vēlēšanu rezultāti, jo par skolu reorganizāciju un slēgšanu jālemj būs jaunajiem deputātiem. Tikai dīvaini, ka Šadurskis līdz septembrim grib "nomarinēt" IZM sagatavoto informāciju iespējamo par skolu tīkla reorganizāciju Rīgā. Nesen seminārā IZM ierēdne (vārda apzināti nenosaukšu) izteica viedokli, ka ne vien vidusskolas, bet arī 12 speciālās skolas Rīgā ir nepieļaujami daudz.
Aija @gribu pakašķēties 21.03.2017. 11:34:53
A kur jums tādi dati? Neticās, ka visvairāk no visa tērējam tieši izgltībai. Vai tad vairāk nav soc.nodoklis utt?
gribu pakašķēties 21.03.2017. 11:30:46
Latvijā visbagātākā nozare ir Izglītība, tā kā pēc Eirostat datiem Latvija izglītībai tērē 15,8% (2016. gads) no sava budžeta. Ar šo skaitli esam pirmajā vietā Eiropā. PIRMAJĀ! Neviena cita Eiropas valsts tik daudz izglītībai tērēt neatļaujas. Jautājums - kāpēc Latvijā ir tik daudz skolas, kur skolotājiem maksā minimālo valsts noteikto algu, nevar samaksāt par gatavošanos stundām, metodisko materiālu gatavošanu, darbu ar talantīgiem skolēniem, mācību materiālu adaptēšanu bērniem ar speciālām vajadzībām, kas integrēti vispārizglītojošo skolu klasēs u.tml.?
Ja nav laukos nav skolu, tad tā ir vesela paaudze, kas attiecīgo vietu pamet. Tieši tik vienkārši. Rajonā nevar !! dzīvot, ja tajā nav izglītības iestādes.
Sen ir skaidrs, ka skolas ir magnēts, viens no pamatiem, lai cilvēki nebūtu spiesti pamest reģionus.
izglītībai kā nozareiz nevajag uzkraut par pienākumu, bet noteikti nevar, ka tā nepalīdz risināt reģionu problēmu! No sērijas - ne visi dārzeņi ir gurķi, bet visi gurķi ir dārzeņi...

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
6-1=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.