Tā Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā sacīja Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Andris Šnē, vēsta ziņu portāls TVNET.

"Kopumā vispārējās izglītības produkts, ja tā var teikt par skolēniem, ko saņem universitāte, ir ar zināmām problēmām. Pateikt, ka vēstures nodalīšana būtu devusi būtisku rezultātu, nav objektīva pamata. Diskusijas toreiz bija ļoti karstas. Šobrīd esam domājuši, ka varbūt ir vērts pārdomāt ne tikai par formām, bet saturu, ko varētu rosināt no augstskolu perspektīvas," pastāstīja A. Šnē. Pēc viņa teiktā, no 6. līdz 9.klasei un vidusskolā būtībā tiek apgūts viens un tas pats mācību materiāls.

LU vēstures programmās studē apmēram 400 studentu. Studentu skaits nav mazs, taču lielākā problēma esot tā, ka pēc izglītības iegūšanas mazs skaits paliek tieši vēstures nozarē.

Latvijā vēstures programmas var apgūt trijās augstskolās.