Tādejādi plānots ļaujot ikvienam darba grupas biedram divās nedēļās nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Paredzams, ka ideju būs daudz, jo darba grupā strādā vairāk nekā 30 jomas speciālistu, tai skaitā skolu, pašvaldību, asociāciju un arodbiedrību pārstāvji. Līdz 31. martam speciālistiem jānosūta savi priekšlikumi IZM, cenšoties atbildēt uz jautājumiem: "Kā un par ko pedagogiem maksā?", "Kā nauda tiek aprēķināta līdz pašvaldībai?" un "Kā ar šiem resursiem tiek veidota pedagogu slodze un algas?".

Kā sēdē norādīja darba grupas vadītājs, IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns – tā kā darba grupā strādā dažādu izglītības līmeņu un jomu pārstāvji, katram varētu būt atšķirīgas idejas par to, kā un par ko konkrētajam pedagogam maksā, tāpēc līdz nākamajai sēdei, kas plānota 9. aprīlī, IZM speciālisti apkopos iesūtītos priekšlikumus, sadalot tos atsevišķās kategorijās. Tāpat nākamajā tikšanās reizē darba grupai būs jālemj, vai sadalīties mazākās grupās, kas katra pārstāvēs konkrētu izglītības veidu, piemēram, profesionālo izglītību vai pedagogus, piemēram, sporta trenerus.

Atklājot sēdi, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete sacīja, ka viņai nav ne mazāko šaubu par darba grupas spēju izstrādāt taisnīgāko un stabilāko pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli. Vēlāk IZM pārstāvji norādīja, ka ministrijai jau ir idejas jaunajam modelim, tomēr tā nevēlas tās uzspiest, bet grib dot iespēju nozares speciālistiem nākt klajā ar saviem priekšlikumiem.

Diskusijas gaitā IZM eksperte finanšu jautājumos Inga Štāle norādīja, ka darba grupa tā vietā, lai izstrādātu pilnīgi jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, varētu pilnveidot arī esošo «nauda seko bērnam», tomēr tā esot darba grupas izšķiršanās. Darba grupa vienojās, ka jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli izstrādās līdz 15. maijam, savukārt līdz 29. maijam tas tiks izskatīts un izvērtēts IZM vadības sanāksmē, un pēcāk tiks nodrošināta tā tālāka virzība pieņemšanai.