PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

5912.jpeg
Šajā mācību gadā sešas profesionālās izglītības iestādes iesaistījušās jauna izglītības modeļa – darba vidē balstītu mācību – ieviešanā, kas paredz, ka vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.

Šo praksi vēlas pārņemt arvien vairāk profesionālo skolu, taču, kā forumā Arodizglītības perspektīvas Baltijas valstīs norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa, sekmīga jaunās kārtības īstenošana paredz arī vairākus izaicinājumus, piemēram, kā pārliecināt pēc iespējas vairāk darba devēju atvērt durvis jaunajiem censoņiem.

"Atšķirībā no prakses, kur nereti jaunietis jūtas kā viesis uzņēmumā, darba vidē balstītu mācību gadījumā jaunais cilvēks patiešām strādā konkrētā uzņēmumā un kopējais izglītības process tiek pakārtots darba iemaņu iegūšanai uzņēmumā. Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka darba devēji, kas iesaistījušies jaunajā pilotprojektā, ar lielāku atdevi un ieinteresētību iesaistās audzēkņu apmācībās un redz jauniešus kā potenciālos darbiniekus. Jauniešu integrācija uzņēmumā notiek ātrāk un dziļāk, nekā tas ir praksē," skaidro S. Liepiņa.

Šogad pilotprojekts tiek īstenots sešās izglītības iestādēs, 17 izglītības programmās. Skolas kopā ar 29 uzņēmumiem darba vidē balstītas mācības nodrošina 135 audzēkņiem. Daļa uzņēmumu jauniešiem arī maksā par paveikto.

"No šā gada 1. septembra mūsu pieticīgākais mērķis ir skolu skaitu palielināt par vismaz četrām iestādēm, iesaistīto audzēkņu pulku paplašināt līdz 500 un attīstīt sadarbību ar aptuveni 50 uzņēmumiem. Jau tagad redzam, ka savus mērķus pārsniegsim, jo interesi par jauno izglītības modeli līdz marta beigām izradījušas 25 mācību iestādes un 137 uzņēmumi. Līdz jaunā mācību gada sākumam mums būs kopīgiem spēkiem jātiek skaidrībā, kur sadarbība būs reāli īstenojama," norāda S. Liepiņa.

Lai darba vidē balstītas mācības būtu ne tikai atsevišķu skolu prakse, bet kļūtu par pilnvērtīgu sistēmu, vēl jāatrod risinājumi vairākiem izaicinājumiem. "Pirmkārt, Latvijā ir virkne uzņēmumu, kas uzskata, ka atbildība par izglītības procesu ir jāuzņemas tikai un vienīgi valstij un, ja tā vēlas, lai jaunieši ātrāk nokļūst pie darba devēja, tai ir jāsedz visas ar to saistītās izmaksas. Otrkārt, Latvijā vairums ir vidējie un mazie uzņēmumi, kas nav motivēti iesaistīties jaunu darbinieku apmācībās, viņi grib uzreiz gatavu strādājošo, nevis pakāpeniski veidot attiecības ar topošo speciālistu, turklāt uzņēmēji baidās, ka pēc apmācībām jaunietis var tik un tā aizdoties strādāt pie konkurenta. Treškārt, ir jāveic korekcijas likumdošanā, lai mēs atvieglotu darba vidē balstītu mācību ieviešanu," uzsver IZM valsts sekretāre.

Kā veiksmīgs darba vidē balstītu mācību piemērs bieži vien tiek pieminēta vācu duālā profesionālā izglītība. Ofenbahas Rūpniecības un tirdzniecības kameras galvenais izpilddirektors Markuss Veinbreners skaidro, ka Vācijā arodskolu audzēkņi 3–4 dienas nedēļā pavada uzņēmumos, gūstot praktisko ieskatu savā profesijā, bet teorētisko zināšanu bāzi nodrošina skola, kuru jaunieši apmeklē vienu vai divas reizes nedēļā. "No mūsu organizācijas puses uzraugām šo apmācību kvalitāti un esam kā starpnieki domstarpību gadījumos starp stažieri un darba devēju. Tāpat iesaistāmies gala eksāmenu izstrādē," stāsta Ofenbahas Rūpniecības un tirdzniecības kameras galvenais izpilddirektors.

Viņš arī informē, ka Vācijā aptuveni 90% no izmaksām, lai īstenotu duālās izglītības principu, sedz paši uzņēmēji, atlikušo daļu līdzfinansē valsts vai pašvaldība. "Cik noprotams, Latvijas uzņēmēji nav gatavi šādu pieeju pārņemt no Vācijas. Taču jāatceras, ka, neskatoties uz izmaksām, manuprāt, ieguvums ir daudz lielāks – darba devējs iegūst kvalificētus speciālistus, turklāt viņi ir apmācīti atbilstoši uzņēmuma vajadzībām. Turklāt uzņēmumi savā starpā var attīstīt sadarbības formas, kā kopīgi apmācīt vajadzīgos speciālistus," teic M. Veinbreners. Viņš arī norāda uz nepieciešamību Latvijā celt profesionālās izglītības prestižu sabiedrības acīs, citādi var rasties situācija, ka nemaz nebūs ko apmācīt.