PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

5692.jpeg
Foto: alexraths / 123RF
Deputātiem un nozares pārstāvjiem pagaidām vēl ir daudz neskaidrību par iespēju centralizētos eksāmenus svešvalodās aizstāt ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumiem.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka jaunieši, kuri 12.klasē ir nokārtojuši kādu no starptautisko institūciju eksāmeniem, šo pašu pārbaudījumu konkrētos gadījumos varēs uzrādīt kā pārbaudījumu par vidējo izglītību jeb kā nokārtotu centralizēto eksāmenu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdza Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot papildu informāciju divu mēnešu laikā, iekļaujot tajā atbildes par to, kurus sertifikātus un kādos priekšmetos varētu Latvijas izglītības sistēmā iekļaut, atzinumu par to, kuri no starptautiskajiem standartiem ir savienojami ar Latvijas izglītības standartu, kas būtu savietojamības atbildīgās institūcijas, vai to veiks augstskolas vai tas tiks darīts centralizēti, vai starptautiskos sertifikātus ņemtu vērā arī valsts budžeta vietu augstskolās piedāvājumā. Tāpat jāsniedz viedoklis par to, kā tas notiek kaimiņvalstīs, un atzinums par to, vai šādus sistēmu saglabā vienlaicīgi visos gadījumos vai ir iespēja pāriet tikai uz starptautisku sertifikātu izmantošanu, kompensējot studentiem izmaksas. Nepieciešamības gadījumā ministrija arī sagatavos likuma grozījumu alternatīvo redakciju.

Saeimas deputāte Inga Vanaga norādīja, ka Lietuvā šāda iespēja pastāvot no 2010.gada, bet Igaunijā no šā gada. Viņa izteicās, ka starptautiski atzītu pārbaudījumu kārtošana atvieglotu iespējas jauniešiem iestāties citu valstu augstskolās. Saeimas komisijā saņemta arī Britu padomes Latvijā atbalsta vēstule šai iecerei, jo tiekot saņemts daudz jautājumu no skolēniem un viņu vecākiem.

Valsts Izglītības satura centra (VISC) direktors Guntis Vasiļevskis norādīja, ka attiecībā uz franču valodas centralizēto eksāmenu trīs vai četru gadu laikā varētu notikt pāreja uz starptautiski atzītu pārbaudījumu kārtošanu to vietā, jo ir neliels kārtotāju skaits un grūtības sagatavot eksāmenus šajā priekšmetā.

Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra vērsa uzmanību uz pašreizējo likumdošanu, kas nosaka, ka citās valstīs kārtotu eksāmenu pielīdzināšanai katrai augstskolai jāizstrādā atzīšanas sistēma un metodiku apstiprina AIP. Ja netiek kandidēts uz budžeta vietām, tad tas problēmas neradītu, bet, pretendējot uz budžeta vietām, svarīgi, lai visiem tiktu nodrošinātas vienādas iespējas.