"Gan darba devēji, gan augstākās izglītības iestādes pašlaik pauž ļoti nopietnas bažas, ka skolēni, pabeidzot vidusskolu, dabaszinības nav apguvuši pietiekamā līmenī. Lai šo situāciju mainītu, ir jādomā par motivējošiem pasākumiem, kā skolēniem radīt interesi par tehnisko izglītību. Vai centralizētais eksāmens ir labākais veids, kā to darīt, - diskutējams jautājums, bet deputāti bija vienisprātis, ka viens no motivējošajiem pasākumiem tas varētu būt," skaidro komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka pirms šo eksāmenu ieviešanas jānodrošina pietiekams skaits kvalificētu fizikas un ķīmijas skolotāju: "Mēs varam, protams, no vienas puses, prasīt bērniem kārtot eksāmenu, bet no otras puses - ir jābūt pārliecībai, ka būs skolotāji, kas varēs bērnus šiem eksāmeniem savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot."

Savukārt par priekšlikumu aizstāt daļu no centralizētajiem eksāmeniem ar iespēju kārtot starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumus, lai, piemēram, svešvalodu eksāmenos varētu izmantot TOEFL, deputāti turpinās diskusijas, strādājot pie grozījumiem vispārējās izglītības likumā, informē D. Reizniece-Ozola.

Strādājot pie Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un nozaru eksperti bija vienisprātis - visos izglītības līmeņos jānodrošina izglītības pieejamība un kvalitāte, atskatoties uz komisijas darbu aizvadītajā ziemas sesijā, akcentē komisijas priekšsēdētāja.

Valstī samazinās skolēnu skaits, tādējādi viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas komisijā tika pārrunāts izglītības attīstības pamatnostādņu kontekstā, bija optimālākais skolu tīkls. Deputātu un izglītības nozares pārstāvju vidū ir vienprātība, ka, plānojot skolu konsolidāciju, vispirms jāvērtē vidusskolas, taču attiecībā uz pamatskolas klasēm Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar pašvaldībām jāvērtē katra novada situācija. Savukārt jaunāko klašu skolēniem jānodrošina iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, norāda D. Reizniece-Ozola.

Komisijas priekšsēdētāja skaidro, ka deputātu uzmanības lokā ir arī sporta treneru atalgojums un pedagogu atalgojums. "Šis ir viens no mājasdarbiem izglītības ministrijai - jāizstrādā jauns pedagogu finansēšanas modelis, kas ļautu motivētam skolotājam par labu darbu saņemt vairāk un kas novērstu iekšējo nevienlīdzību atalgojumā, jo tiešām šķēres atalgojumā ir ļoti, ļoti lielas."

Plašas diskusijas pamatnostādņu kontekstā komisijā raisījās arī par skolas nozīmi ģimenes vērtību un latvietības audzināšanā. "Mēs šobrīd runājam par Satversmes preambulu kā instrumentu, kuram būtu jāstiprina valsts apziņa. Vēl svarīgāk un efektīvāk ir to darīt jau skolā," uzsver komisijas priekšsēdētāja.