PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

6681.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Augstskolas, kas pašlaik izjūt asu konkurenci par studentiem, ir tendētas samazināt augstskolas vērtējumam nepieciešamo eksāmenu skaitu.

“Lielākoties augstskolas izmanto latviešu valodas un angļu valodas centralizēto eksāmenu rezultātus, bet tādu eksāmenu rezultāti kā fizika un ķīmija netiek izmantoti pat Rīgas Tehniskajā universitātē attiecīgajās specialitātēs. Līdz ar to ir jautājums – vai mums ir jāsaglabā līdzšinējais centralizēto eksāmenu skaits,” pauda ministre. 

I. Druviete skaidroja, ka arī pasaulē pašlaik valda tendence daudz lielāku uzmanību pievērst tieši mācību satura pilnveidei, ieinteresēšanai, motivēšanai, nevis pārbaudījumu veikšanai un testēšanai, vēsta portāls TvNet.

“Tas ir cieši saistīts ar individualizēto pieeju skolēniem, personības iezīmju respektēšanu, ar apziņu, ka sabiedrībai ir nepieciešami visdažādākā profila speciālisti. Sabiedrībā vienmēr pastāvēs darba dalīšana, līdz ar to universālas zināšanas mūsdienās ir arvien mazāk iespējamas, un par šo jautājumu jau tuvākajā laikā plānojam diskusiju,” teica ministre.

Jau ziņots, ka I. Druviete paudusi uzskatu, ka nepieciešams paaugstināt procentuālo slieksni, lai centralizētais eksāmens tiktu atzīts par nokārtotu.

“Šķiet, visi ir vienisprātis, ka atzīt eksāmenu par nokārtotu, ja ir izpildīti tikai 5% uzdevumu, ir par maz. Mums noteikti šis slieksnis ir jāceļ, jo 5%, īpaši eksāmenos, kuros dominē testēšanas princips, tos var iegūt pēc nejaušības principa,» intervijā aģentūrai BNS sacīja Druviete.

Ministre paskaidroja, ka šāda sistēma nemotivē pietiekami labi iegūt zināšanas un būtībā diskreditē centralizēto eksāmenu sistēmu kā tādu.