T. Sperga uzskata, ka šo eksāmenu ieviešana profesionālajās vidusskolās ir "pilnīgi nereāla". Tas nav iespējams, jo mācību plāns nenodrošina pietiekamu stundu skaitu šajos priekšmetos. Viņa skaidroja, ka, lai nodrošinātu nepieciešamo stundu skaitu, jāsamazina profesionālo mācību priekšmetu skaits, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Šādi skola var nonākt situācijā, kad "kāds no profesionālajiem mācību priekšmetiem būs jāmet ārā," teica T. Sperga. Tādā veidā tiek apdraudēta profesionālo skolu izglītības kvalitāte un būtībā arī pastāvēšana, ja mācību process neatbildīs prasībām.

Direktores vietniece uzskata, ka jārespektē audzēkņu izvēle aiziet no vispārizglītojošās skolas un turpināt mācības profesionālajā vidusskolā. "Varbūt tieši tāpēc cilvēks lēma par labu profesionālajai vidusskolai, lai apgūtu profesijai nozīmīgus mācību priekšmetus," sprieda T. Sperga.

Viņa uzskata, ka situācijā, kad darba devēji un valdības pārstāvji uzskata par nepieciešamību šos eksāmenus ieviest, visgodīgākais risinājums būtu šos eksāmenus ieviest vispārizglītojošās skolās, kas nodrošina eksāmenu kārtošanai atbilstošu mācību programmu.

"Šāda prakse kādreiz jau ir bijusi, tā tam arī būtu jābūt - ja bērns izvēlējies vispārizglītojošo skolu, tad šie priekšmeti ir jāapgūst tādā līmenī, lai var kārtot eksāmenu," uzskata T. Sperga.

Viņa norādīja, ka skolā ir iespēja kārtot fizikas eksāmenu. Šodien to kārtos trīs audzēkņi, bet pagājušajā gadā - divi. Ķīmijas eksāmena kārtošana skolā nenotiek vispār. Tomēr Sperga nenoliedza, ka skolēniem ir pieejama iespēja kārtot nepieciešamo eksāmenu.

T. Sperga vēlreiz atkārtoja, ka profesionālo skolu nostāja attiecībā uz plānotajiem eksāmeniem ir ļoti skaidra. "Ja šādu mācību priekšmetu apgūšana nenotiek pilnā apmērā, tad runa par eksāmeniem nevar būt," norādīja T. Sperga.