74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka daļai valsts budžeta finansēto augstākās izglītības iestāžu būtu jāapvienojas, veidojot spēcīgākas studiju programmas un paaugstinot mācību procesa kvalitāti, liecina IZM veiktā aptauja. 38% aptaujāto pilnībā atbalsta šādu augstskolu apvienošanos, bet 36% - drīzāk atbalsta. Savukārt 3% šādu soli noteikti neatbalsta, bet 10% - drīzāk neatbalsta. 13% iedzīvotāju nav skaidra viedokļa šajā jautājumā.

Augstskolu pārstāvji neiebilst pret šādu uzstādījumu, taču atzīst, ka šobrīd tas ir visai nekonkrēts, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Aptaujas publicēšana ir IZM apzināts solis, lai sabiedrībai apliecinātu, ka augstskolu centralizācija un specializācija ir nepieciešama. Bet viena lieta ir pateikt, ka, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes pamatvirziens būs medicīna, bet Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) inženierzinātnes, taču pavisam cita lieta visu pārvērst praktiskā rīcībā," mazliet skeptiski teic Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, piebilstot, ka tas viss nav izdarāms bez papildu finansējuma – gan no valsts budžeta, gan Eiropas Savienības fondiem. Jautājums esot arī par profesionālu un enerģisku rīcību, lai šādas reformas būtu efektīvas, un kā vislielāko problēmu šajā lietā viņš saskata argumentēta pamatojuma trūkumu.

Arī Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, kurš kopumā atbalsta specializāciju, jo pārāk liela vispārība radot precedentus studiju programmu dublēšanai, arī vērš uzmanību uz jel kādu pētījumu trūkumu šajā jomā. Tāpat neesot nekādu pierādījumu, kas apliecinātu, ko valsts iegūst no augstskolu apvienošanas vai likvidācijas. Kā piemēru gan viņš, gan J. Vētra min Policijas akadēmiju, kuru slēdza, sadalot programmas un studentus pa koledžām, izdzenājot mācībspēku un galu galā "radot īstu jezgu". Ieguvums? Nekāds, jo drošības struktūras sūdzas, ka trūkst vajadzīgo speciālistu un nav arī, kas tos sagatavotu.

Rektoru padomes vadītājs un Daugavpils universitātes rektors Aivars Barševskis nenoliedz, ka konsolidācija varētu dot arī ieguvumus. Tā Lietuvā, Kauņā, piecas augstskolas izteikušas gatavību apvienoties zem viena vēsturiska universitātes jumta, un viņš neizslēdzot iespēju, ka arī Latvijā kas tāds varētu notikt. Taču rektors šaubās, vai īstenojams būtu IZM piedāvātais modelis, kurā Jūras akadēmija tiek pievienota RTU. "Ja augstskola spēj piesaistīt pietiekamu skaitu studentu, arī ārvalstu, un tās pakalpojumi ir kvalitatīvi, nesaprotu, kāpēc tāda iestāde būtu jālikvidē," spriež A. Barševskis. Kā atbalstāmāku viņš un arī J. Vētra uzskata Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) apvienošanos ar Latvijas Universitāti, jo to vairākas piedāvātās programmas tiešām pārklājas, taču A. Teikmanim arī šāds IZM piedāvājums šķiet vien neargumentēts postulāts.

Pēc viņa domām, ministrija ir pārāk ieciklējusies uz skaitļiem, nepārtraukti skandinot, cik Latvijā ir daudz augstāko mācību iestāžu, pie to kopskaita pieplusējot arī privātās iestādes. Patiesībā šajā tirgū, kas jau tagad šķiet blīvs, joprojām cenšas iespraukties jaunas augstskolas.