Lai gan Igaunijas skolēnu vidējie sasniegumi ir labāki nekā Latvijā, tur ne fizikas, ne ķīmijas eksāmens nav obligāts. Šogad Igaunijā pirmo reizi vidusskolās kārtos obligāto eksāmenu matemātikā, vēsta laikraksts Diena.

Vēl iepriekšējā mācību gadā Igaunijas vidusskolēni kārtoja piecus eksāmenus – obligāto eksāmenu igauņu valodā un četrus izvēles –, turpretim šogad sistēma jau ir cita. Kā paskaidroja, Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Tarmu Kurms, šajā mācību gadā mainīta valsts pārbaudes darbu sistēma. Proti, šogad vidusskolēni kārtos obligāto valsts eksāmenu igauņu valodā, svešvalodā un matemātikā. Bet papildus skolēniem jākārto skolas izvēlēts eksāmens un jāveic praktiskais darbs vai pētījums. T. Kurms gan piebilda, ka skolēni var izvēlēties kārtot grūtāku vai vieglāku matemātikas eksāmenu. Abos variantos uzdevumi ir līdzīgi, kaut vienā sarežģītāki. Vērtēti darbi tiek pēc vienas sistēmas.

Latvijā fizikas vai ķīmijas obligāto eksāmenu vēlas ieviest, lai veicinātu skolēnu interesi un izpratni par eksaktajiem priekšmetiem, savukārt Igaunijā izmanto citas metodes. T. Kurms pastāstīja, ka skolēni mācīties eksaktos priekšmetus tiek motivēti ar dažādiem projektiem, kā arī stundās pedagogi izmanto saistošākas metodes, minot piemērus no dzīves. Ķīmijas un fizikas eksāmenu gan vairāk izvēlas kārtot tie audzēkņi, kuri jau vidusskolas sākumā izvēlējušies zinātnes novirzienu. Šie jaunieši arī izvēlas sarežģītāku eksāmenu matemātikā.

Arī Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijā atzina, ka skolēniem ir zema motivācija mācīties ķīmiju, fiziku, bioloģiju un matemātiku, bet ieviest obligāto eksāmenu plānots vien matemātikā. Turklāt arī šis eksāmens būtu tikai tiem, kuri plāno mācīties augstskolās (izņemot mākslas novirziena programmas). Patlaban par to gan notiek tikai diskusijas, un obligāto matemātikas eksāmenu Lietuvā varētu ieviest ne ātrāk kā 2016. gadā. Savukārt skolēnu motivāciju mācīties eksaktos priekšmetus Lietuvā mēģina palielināt, papildus finansējot zinātnes, tehnoloģiju un inženierzinātņu studiju programmas augstskolās.

Lai gan Igaunijas skolēnu sasniegumi ir labāki nekā Latvijā, kaimiņvalstu piemērs attiecībā uz eksāmeniem netika ņemts vērā, atzina Izglītības un zinātnes ministra pārstāve Una Ahuna-Ozola. Igaunijas sasniegumus ministrijā saista ar daudz labvēlīgāku attieksmi pret izglītību – gan krīzes laikā nesamazinot finansējumu, gan uzlabojot skolu tīklu. Jāpiebilst – ministrijas rīcībā nemaz nebija jaunākās informācijas par kaimiņvalstu pārbaudes darbu sistēmu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone norādīja, ka Latvijai būtu jāpapēta, kā Igaunijā skolēni tiek motivēti mācīties eksaktos priekšmetus, jo papildu eksāmeni nav risinājums. Pēc viņas domām, vispirms ir jānodrošina skolēnu motivācija, kvalitatīva izglītības vide, skolēnu sasniegumu diagnostika, tikai pēc tam jārunā par eksāmeniem. Savukārt no Igaunijas valsts pārbaudes darbu sistēmas jāaizgūst piemērs par eksāmena uzdevumu diferencēšanu dažādām izglītības programmām, uzskata M. Jansone.