PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

6527.jpeg
Foto: shopartgallerycom / 123RF
Katru gadu Itālija tērē milzīgas summas izglītības projektiem, kas daļēji tiek finansēti no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. 

Pēdējo piecu gadu laikā Itālijā no ES struktūrfondu līdzekļiem finansēti 504 000 izglītības projekti ar kopējām izmaksām 7,5 miljardi eiro, taču Itālijas ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka šo projektu lietderīgumu nav iespējams izvērtēt, turklāt no kursu beidzējiem tikai 14% atrod darbu.

Itālijas bezdarbnieks Eudženio ir vīlies: "Dzīvoju vietā, kur ir augsts bezdarba līmenis, bet, ja jaunietis bezdarbnieks vēlas papildināt savas zināšanas kursos, vienīgie, kas tiek piedāvāti, ir sociālo tīklu mārketings. Protams, šie kursi ir ar ES līdzfinansējumu. Bet, ja vēlos apgūt ko pieprasītāku, piemēram, santehniķa vai metinātāja profesiju, tas nav iespējams! Nav iespējams atrast pat angļu valodas kursus. Tad jau labāk būtu devuši šo naudu bezdarbniekiem uz rokas, arī 200 eiro mēnesī mums palīdzētu izdzīvot, un atbalstītu vietējo ekonomiku tā vietā, lai dāvinātu naudu tiem, kas rīko nevienam nevajadzīgus kursus," raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Ekonomisti Roberto Peroti un Filipo Teoldi portālā lavoce.info publicējuši savu pētījumu Eiropas struktūrfondu neraža, kurā mēģinājuši noskaidrot, kādu labumu valstij dod šie izglītības projekti. Ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka ieguvumus izvērtēt ir praktiski neiespējami, taču iespēja viegli tikt pie finansējuma vilina arodbiedrības, reģionu un provinču padomes. Kā liecina portālā opencoesione.gov.it publicētie Itālijas valdības dati, lielākā daļa no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem Itālijā tiek izmantoti izglītības projektiem. Pēdējos piecos gados Itālija no ESF saņēmusi 13,5 miljardus eiro, un 7,4 no tiem izmantoti izglītības projektiem. Pētnieki secinājuši, ka daudzi projekti, iespējams, ir bezjēdzīgi.

Pēc ESF datiem, laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Itālijā organizētajos un no ESF līdzekļiem finansētajos kursos piedalījies 21 000 cilvēku, bet Francijā – 245 000 un Vācijā – 208 000. No visiem dalībniekiem kursus sekmīgi pabeiguši tikai 233 itālieši, 50 000 Francijas iedzīvotāju un 32 000 vāciešu. Savukārt no kursu beidzējiem Itālijā darbu atraduši 14%, Francijā – 85% un Vācijā – 35%.

Vienlaikus Itālijas Rēķinu tiesa atzinusi, ka kopš 2003. gada Itālijā izkrāpto ES struktūrfondu kopējais apjoms ir sasniedzis rekordu – 1,2 miljardus eiro. Pērnajā gadā vien Finanšu policija atklāja 228 miljonus eiro ES struktūrfondu, kas bija nonākuši noziedzīgo grupējumu rīcībā. Gandrīz puse no tiem izkrāpti Sicīlijā, izmantojot viltvāržu organizācijas un kursus, kas notiek tikai uz papīra.