PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

6586.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Nākamā gada budžets ir kompromisa variants, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, atzīstot, ka nav pilnībā apmierināts ar Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) atvēlēto finansējumu.

"Budžets ir kompromisa variants, es nevaru pateikt, ka esmu ļoti apmierināts ar to, ko dabūs mana ministrija. Ja paskatīsimies uz finansējumu jaunajās politikas iniciatīvās, tad ir skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav viena no valdības prioritārajām ministrijām, tā nav vislielākā finansējuma saņēmēja un man ir ļoti žēl, ka tā. Tajā pašā laikā es apzinos, ka šī situācija ir izveidojusies ļoti sen, un mans mērķis ir šo situāciju mainīt, lai izglītība kļūst par valdības prioritāti arī darbos un atspoguļotos arī budžetā," sacīja V. Dombrovskis.

Viņš sacīja, ka ir trīs galvenās izmaiņas no pirmajā lasījumā pieņemtā budžeta varianta - pedagogu zemākās likmes palielināšana līdz 295 latiem, papildu finansējums augstākajai izglītībai 1,7 miljonu eiro apmērā un papildu finansējums sporta nozarei, tieši augstu sasniegumu sportam, apmēram divu miljonu eiro apmērā.

Ministrs atzina, ka visās IZM jomās finansējums ir stipri nepietiekams. Vaicāts, vai prasīs finansējumu budžeta grozījumos, V. Dombrovskis norādīja, ka tikai prasīšanas pēc vien to nedarīs. "Protams, man ir vairākas prasības, bet es skatos uz to, vai vispār kāds papildu finansējums ir pieejams vai ekonomikas attīstība būs labāka, nekā plānots, un cik labi konkurēšu ar citu ministriju pieprasījumiem. Es neprasīšu prasīšanas pēc, lai tikai pateiktu - lūk, es visu laiku prasu, bet man nedod," akcentēja ministrs.

V. Dombrovskis arī norādīja, ka augstākajā izglītībā un zinātnē ir nepietiekams finansējums un jau ilgstoši sistemātiski netiek pildīti divi likumi, kas paredz finansējuma pieaugumu ik gadu. "Tā ir ļoti būtiska problēma, jo mēs pašlaik visos iespējamos rādītājos attiecībā uz inovācijām, zinātni esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā, mums ir viszemākie rādītāji attiecībā uz zinātnes finansējumu, inovācijām, augstākās izglītības finansējumu utt.," klāstīja politiķis.

Attiecībā uz pedagogu atalgojumu ministrs vērsa uzmanību, ka atalgojums skolotājiem ir ļoti nevienlīdzīgs, piemēram, Mārupes novadā gandrīz puse pedagogu saņem atalgojumu, kas ir virs 700 latiem pirms nodokļu nomaksas jeb "uz papīra", bet tajā pašā laikā trešdaļa no visiem skolotājiem saņem atalgojumu, kas ir zemāks nekā 280 lati "uz papīra". Turklāt vidējā skolotāja slodze ir 1,3 likmes, tādēļ viņi ir pārstrādājušies. Dombrovskis arī atkārtoti norādīja, ka smagākā situācijā ir tieši pirmsskolas pedagogi un algu jautājums ir cieši saistīts ar reformām un skolu tīkla sakārtošanu. Ministrs arī domā, ka Saeimā netiks piešķirts papildu finansējums tam, lai izpildītu arodbiedrības prasību par 310 latiem par likmi no nākamā gada septembra.

Tikmēr attiecībā uz sporta pedagogu algām ministrs sacīja, ka 700 000 latu ir kompromiss, bet nākamos gados valsts līdzfinansējumu cels vēl par 10%, lai arī jaunajās politikas iniciatīvās tika prasīti 2,3 miljoni latu.