Tāpēc, ja vēlamies attīstīt tehnoloģijas un inovācijas, diezin vai vajadzētu veidot sistēmu, kurā izglītība būtu tikai par maksu, diskusijā Ko sagaidām no augstākās izglītības Latvijā? norādīja T. Juhna.

Viņš norādīja, ka problēma ar privāti finansētu izglītību reducēsies, kad, ja augstskolai ir jāsniedz ieguldījums zinātnē, cilvēkam nāksies maksāt arī par profesoru darbu un inovācijām. "Tad var sanākt, ka dārgākās profesijas, piemēram, inženierzinātnēs, izvēlēsies mazāk cilvēku, savukārt šī situācija novedīs pie tā, ka uzņēmumi radīs maz tehnoloģiju," izteicās T. Juhna.

Diskutējot par to, vai valstij jānodrošina bezmaksas augstākā izglītība, arī citi izglītības nozares pārstāvji atzina, ka pašreizējā sistēmā ir nepieciešamas korekcijas, taču pilnībā likvidēt budžeta vietas nebūtu vēlams.

RTU profesors un zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bažbauers norādīja, ka bezmaksas izglītība varētu palīdzēt Latvijā noturēt jaunatni. "Ir labi, ka jaunieši brauc studēt uz ārzemēm un tur iegūst gan izglītību, gan prasmes, gan pieredzi, taču pastāv risks, ka viņi Latvijā neatgriezīsies. Tādēļ es uzskatu, ka ir jānodrošina bezmaksas izglītība, jo tas palīdzēs noturēt jauniešus, gādās, lai viņiem te būtu interesanti," sacīja G. Bažbauers.

Viņš gan atzina, ka masveida augstākā izglītība mazina tās kvalitāti un studentu motivāciju censties, taču valstī, kurā ir nepieciešams attīstīt cilvēkresursus, izglītība mazina arī sociālo plaisu. "No budžeta viedokļa raugoties, nav iespējams visiem nodrošināt augstāko izglītību, bet tas var būt mērķis, uz kuru iet," pauda RTU zinātņu prorektora vietnieks.

Vairāki diskusijas dalībnieki un klātesošie pauda viedokli, ka, iespējams, vajadzētu mainīt proporciju budžeta un maksas vietu sadalījumam, kas, kā minēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, patlaban ir attiecīgi 30% un 70%.