Kā ziņots, pēc veiktā monitoringa mazākumtautību skolās Tiesībsarga birojs izvirzījis vairākus priekšlikumus, tostarp noteikt normatīvajos aktos, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Tādējādi vidējā izglītība valsts valodā nebūtu vienīgi tiem jauniešiem, kuri ir tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu.

"Izvērtējot pēdējo gadu rezultātus, varam apgalvot, ka pretēji tiesībsarga apgalvojumiem skolēni, mācoties bilingvālās programmās, uzrāda labākus rezultātus par tiem, kuri mācās vienā valodā. To apliecina arī centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā," akcentē IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Turklāt mazākumtautību izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar starptautiskajām mazākumtautību tiesību normām.

Tāpat iebildumi ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijai (LAŠOR).

Asociācija uzskata, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir pilnīgs pamats pieprasīt, lai par viņu samaksātajiem nodokļiem valsts viņiem nodrošinātu apmācību skolā tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus. "Mēs esam pārliecināti par to, ka, lai skolēni pilnvērtīgi apgūtu savu dzimto valodu, attīstītos viņu prāta spējas un pašcieņa, kā arī lai viņi apzinātos savu kultūras un nacionālo identitāti, mācībām skolā ir jānotiek valodā, kuru lieto ģimenē," uzsver LAŠOR.

Pēc organizācijas domām, mācību noteikšana mazākumtautību skolu vidējās izglītības posmā tikai valsts valodā nevis apvienos, bet sašķels valsti pēc etniskās piederības. Tāpat, viņuprāt, tiktu pārkāptas starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies Latvija, kā arī pārrautas vēsturiski izveidojušās tradīcijas skolmācībā mazākumtautību valodās, ar kurām Latvija ir vienmēr lepojusies.