Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa uzskata, ka nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, lai gadījumos, kad skolu vadības profesionalitāte ir apšaubāma, "gala vārds piederētu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM)". Citi politiķi, kaut atzīst, ka dažkārt pašvaldības nav pietiekami kritiskas pret skolu direktoriem, pagaidām deputātes ideju nav noskaņoti atbalstīt, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Profesionālo vidusskolu direktorus ieceļ un arī atlaiž Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), jo šīs skolas ir valsts dibinātas un pilnībā finansētas. Savukārt vispārizglītojošo skolu dibinātājas ir pašvaldības, un, kaut arī valsts piešķir finansējumu skolotāju algām, IZM ir iespējams tikai ietekmēt, kurš nonāks direktora krēslā, jo pašvaldībai lēmums par kādas personas iecelšanu šajā amatā ir jāsaskaņo ar IZM. Pēc tam ministrijai vairs nav reālu iespēju iespaidot kāda direktora darbu. Tā var pašvaldībai tikai ierosināt atbrīvot no amata direktoru, kurš IZM ieskatā ir neprofesionāls. Vienlaikus Izglītības likums paredz, ka tieši IZM uzdevums ir "īstenot vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā".

Ja skolas direktors neievēro normatīvos aktos, IZM pakļautais Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) gan var viņu administratīvā kārtā sodīt, taču, nomaksājot sodu, šāds direktors turpina strādāt.

Ja pašvaldībai un valsts vadībai ir vienota nostāja attiecībā, piemēram, pret valsts vērtībām, pašvaldības vienpersoniskā vara pār skolu direktoriem, problēmas nesagādā. Taču Igaunijā nupat jau bija situācija, kad Narvas un Tallinas pašvaldības lūdza tiesu atzīt par nekonstitucionālu valdības lēmumu paplašināt igauņu valodas lomu krievu skolās. Tiesa pašvaldību prasību noraidīja, taču, vai ir pamats cerēt, ka šīs pašvaldības cītīgi uzmanīs, lai skolas pilda valdības prasības par mācību valodu?

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka svarīgi ir saglabāt pašvaldību autonomās tiesības pašām lemt par savām skolām. "Tieši pašvaldība taču vislabāk redz, kāda ir situācija skolā, bet IZM jau tagad ir gana plašas tiesības ietekmēt izglītību, piemēram, izstrādājot izglītības standartu, kas skolām ir obligāts. Piekrītu, ka ir gadījumi, kad šī pašvaldību vara netiek izmantota pēc labākās sirdsapziņas, bet jādomā, kā risināt šos atsevišķos gadījumus. To dēļ nevajadzētu mainīt visu sistēmu," spriež D. Reizniece-Ozola.

Arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete teic, ka neredzot vajadzību steidzami mainīt esošo sistēmu. Viņa norāda, ka nākotnē līdz ar skolas akreditāciju tiks vērtēts arī skolu direktoru darbs. Šogad IKVD izstrādās izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšanas regulējumu. Turklāt IKVD būs tiesības ierosināt ārkārtas skolu direktoru vērtēšanu. Tad IKVD varēs spriest, vai direktors atbilst ieņemamajam amatam. Taču ministre atzīst: IKVD viedoklis būs tikai rekomendējošs. Pašvaldība to varēs ņemt vērā, bet varēs arī ignorēt.

Jāpiebilst, ka jau esošās tiesības vismaz ierosināt skolu direktoru atlaišanu IZM nav aktīvi izmantojusi.

Iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlējās panākt, lai skolu direktori rotētu un ar viņiem tiktu slēgti tikai terminēti līgumi. Šī ideja nogrimusi līdz ar R. Ķīļa demisiju. Pret direktoru rotēšanu iestājās arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, kurā apvienojušies skolu direktori. Asociācijas līdzšinējā vadītāja Ogres 1. vidusskolas direktore un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane uzskata, ka direktoru novērtēšana tomēr varētu situāciju uzlabot, jo pašvaldības diez vai vēlēsies pilnībā ignorēt IKVD lēmumus.