Tā kā dažādas vidējās izglītības iestādes īsteno atšķirīgas izglītības programmas, vienlaikus tiek izvērtēta iespēja obligātos eksāmenus veidot diferencētus – divos līmeņos ar dažādām grūtības pakāpēm. Šādi varētu būt ne tikai fizikas un ķīmijas, bet arī matemātikas eksāmeni. Lai nodrošinātu, lai visu vidējo mācību iestāžu absolventiem būtu iespēja stāties augstskolā, vienā un tajā pašā mācību priekšmetā varētu tikt piedāvāti divi eksāmeni – centralizētais eksāmens un citas grūtības pakāpes eksāmens, ko izstrādā VISC, bet vērtē attiecīgās izglītības iestādes skolotāji. Tie, kuri vēlētos stāties augstskolā, kārtotu centralizēto eksāmenu, skaidroja VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis. "Neatkarīgi no izglītojamā izvēlētā eksāmena līmeņa diplomiem par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir jābūt vienādiem, kas dotu tiesības visiem vidējās izglītības ieguvējiem iestāties augstskolā. Iespēju iestāties augstskolā izvēlētajā izglītības programmā joprojām noteiktu augstskolas prasības un izglītojamā izvēle kārtot centralizēto eksāmenu," teica VISC vadītājs. Jāņem arī vērā, ka, nosakot obligātu fizikas vai ķīmijas eksāmenu, jebkurā gadījumā tiktu palielināts nepieciešamais valsts pārbaudījumu skaits vidusskolu absolventiem, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule pastāstīja, ka ministrijā tiek veidota darba grupa par matemātikas un dabaszinību mācību satura aktualizāciju, jo notiek diskusijas gan ar darba devējiem, gan augstskolām, kā arī skolām un skolēniem par to, kas tad būtu jāmaina šo mācību priekšmetu saturā un pasniegšanā. Domājot par izmaiņām mācību saturā, tiks lemts arī par to, kā būtu pareizāk pārbaudīt skolēnu zināšanas šajos mācību priekšmetos ne tikai pabeidzot vidusskolu, bet arī 6. un 9. klasē. Gaidāmas diskusijas arī par centralizēto eksāmenu kvalitāti un skaitu, kā arī par to, vai augstskolām jārīko iestājpārbaudījumi.

Augusta beigās par nepieciešamību ieviest obligātus centralizētos eksāmenus arī fizikā un ķīmijā paziņoja Tautsaimniecības padome, kā arī Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvji.

Par to, vai vajag eksāmenus ķīmijā un fizikā, pirms mācību gada sākuma sprieda arī matemātikas un dabaszinātņu konferencē. Inese Purmale, Valmieras Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja, teica, ka pret obligāto eksāmenu fizikā viņai ir divējādas izjūtas. Pati beigusi skolu laikā, kad tāds bija jākārto, tātad skaidrs, ka ir iespējams visiem skolēniem kārtot eksāmenu fizikā. Taču jāņem vērā, ka sabiedrības nostāja pret obligāto eksāmenu varētu būt negatīva, jo valda uzskats, ka fizika ir ļoti grūta. Tieši tāpēc aizvien mazāk skolēnu nolemj kārtot šo izvēles eksāmenu. Viņasprāt, lai skolēni čaklāk mācītos fiziku, jāpanāk, lai jauniešiem būtu motivācija apgūt šo mācību priekšmetu. "Ja, iestājoties galvenajā valsts tehniskajā augstskolā – Rīgas Tehniskajā universitātē – var iztikt bez sertifikāta par veiksmīgi nokārtotu fizikas eksāmenu, tad kāpēc lai skolēns saspringtu un tam gatavotos?" vaicāja I. Purmale. Tāpat Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē lielākajā daļā fakultāšu neprasa šo sertifikātu.

E. Papule uzskata, ka augstskolām, iespējams, vairs nevajag prasīt reflektantiem sertifikātu par nokārtotu svešvalodas eksāmenu, bet gan uzstādīt specifiskākas prasības. Iepriekš gan augstskolas skaidrojušas, ka nevar izvirzīt pārāk stingras prasības reflektantiem, jo potenciālo studentu ir maz un tās nevēlas viņus atbaidīt.