"Darba burtnīca nav vienīgais mācību līdzeklis, ko var izmantot konkrēta mācību priekšmeta apguvē. Ja skola neredz citu iespēju, kā nodrošināt darba burtnīcu kā tikai vecākiem to iegādāties, acīmredzot tā nav jāizmanto šajā mācību priekšmetā, un ir jāmeklē citas metodes, citas iespējas apgūt šo mācību priekšmetu," uzsvēra I. Juhņēviča.

Viņa aicināja izglītības iestādes, plānojot katrā priekšmetā nepieciešamos mācību materiālus, ņemt vērā gan mācību procesa kvalitāti, gan pieejamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstošu mācību priekšmetu apguvi. "Skolotājs ir atbildīgs par to, kādus mācību līdzekļus viņš plāno izmantot savā mācību priekšmetā, līdz ar to ir objektīvi jāizvērtē arī iespējas šos mācību līdzekļus izmantot," teica IKVD vadītāja.

Savukārt attiecībā uz skolu padomēm, kuras lemj par nepieciešamajiem individuālajiem mācību piederumiem, viņa mudināja domāt par samērīgumu. Tā piemēram, nebūtu samērīgi noteikt, ka sporta apaviem jābūt ar baltu zoli, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), - Izglītības likums nosaka, ka valsts nodrošina tikai tās darba burtnīcas, kas ir pielīdzināmas mācību grāmatām vai tās aizstāj, proti, mācību process un izglītības standarts var tikt nodrošināts, izmantojot tikai darba burtnīcu. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (VISC) informāciju mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas ir sociālās zinības 1.-6.klasei, ētika 1.-3.klasei un visas svešvalodas visās klasēs. Šīs darba burtnīcas jānodrošina no valsts līdzekļiem, un skola var izvēlēties, kuru no mācību līdzekļiem - darba burtnīcu vai mācību grāmatu - lietot.

VISC skaidro, ka citos mācību priekšmetos mācību grāmatas pilnībā nodrošina izglītības standartā noteikto, bet darba burtnīcās ir iekļauta daļa no mācību priekšmeta standartā noteiktā mācību satura dažādotu uzdevumu un vingrinājumu veidā, tādējādi veicinot mācību grāmatā noteiktā satura apguvi.