Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei. Pēc  izglītības un zinātnes ministres Ina Druvietes domām, plānoto izmaiņu veikšanai likuma grozījumi nav nepieciešami, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Ministre norādīja, ka labākais ceļš uz nākotnes programmām ir pagātnes iepazīšana, jo, lai izstrādātu rīcībspējīgu programmu, ir jāsaprot pašreizējā situācija. Viņa atzīmēja arī bilingvālās izglītības veiksmīgo attīstību gadu gaitā. Druviete akcentēja, ka jāatskatās uz kopīgo paveikto un jāiepazīstas ar pētījumiem un rekomendācijām, tādēļ turpmāk gaidāmi atkārtoti semināri, kuros spriedīs par detaļām, proti, par Latvijas izglītības sistēmai piemēroto nepieciešamo palīdzību pedagogiem. Viņasprāt, diskusijās izdosies vienoties par vienotu viedokli.

Diskusijā Izglītība un valoda: pētījumi un pedagoģiskais atbalsts tika augsti novērtēts pedagogu un direktoru ieguldījums gan skolēnu latviešu valodas zināšanu un prasmju apguvē, gan kopumā bilingvālās izglītības attīstībā Latvijā. Nākamā diskusija būs veltīta jautājumam par atbalstu pedagogiem latviešu valodas lomas paplašināšanā mācību procesā.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons iepazīstināja ar Tiesībsarga biroja veikto monitoringu 49 mazākumtautību izglītības iestādēs Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Tiesībsargs norādīja, ka saistībā ar bilingvālo izglītību problēmas vērojamas tieši praksē, ko apliecinājis veiktais apsekojums. Viens no Tiesībsarga biroja priekšlikumiem ir valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu, izglītības procesa kvalitāti.

Tāpat rosinats noteikt normatīvajos aktos, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Tādējādi vidējā izglītība valsts valodā nenotiktu vienīgi tiem jauniešiem, kuri ir tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu.