Tā paziņojumā medjiem uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Izvērtējot darba devēju pieprasījumu pēc jauniem inženieriem un šo speciālistu piedāvājumu darba tirgū, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome jau pērn augustā nolēma uzturēt spēkā prasību par obligātu centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs (matemātikā, fizikā un ķīmijā) noteikšanu vidējās izglītības ieguvei Latvijā.

"Centralizēts eksāmens fizikā vai ķīmijā ir solis pretim eksaktajās zinātnēs erudītākam un darba tirgū pieprasītam darbiniekam," uzsver LTRK padomes loceklis, Eksporta padomes priekšsēdētājs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs, atzīmējot, ka līdz šim Latvijā nepietiekami tikusi pievērsta uzmanība eksakto zinību apguvei. "Neapgūstot fiziku, ķīmiju, daudzās ražojošās nozarēs darbu neatrast," skarbo realitāti raksturo N. Bergs, akcentējot, ka ar steigu jāķeras arī pie dabaszinātņu skolotāju sagatavošanas un eksāmenu satura pārskatīšanas, jo tas sen vairs neatbilst mūsdienīgam mācību procesa prasībām."

"Loģiskas domāšanas pamats ir matemātika, pasauli nevar izprast bez fizikas apguves," uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, atzīmējot, ka "nevar apzagt nākamās paaudzes jau skolas vecumā, neveicinot dabaszinātņu apguvi!"

"Valsts pienākums ir nodrošināt ikviena indivīda spēju ilgstoši domāt, strādāt disciplinēti un spēt orientēties nestandarta situācijās," akcentē biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, uzsverot, ka bez fizikas un ķīmijas apguves šīs Latvijas tautsaimniecībai tik ļoti nepieciešamās prasmes skolēni iegūt nevar.

"Inženieriem ir jāspēj strādāt precīzi, darbs ir ilgstošs un paviršības nepieļauj. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst tieši šādu speciālistu. Fizikas un ķīmijas zināšanas un to iegūšanas process ir būtisks jebkuram neatkarīgi no tā, kurā jomā cilvēks gatavojas strādāt; nepieciešams plānveidīgi strādāt pie fizikas un ķīmijas zināšanu, prasmju līmeņa paaugstināšanas, sākot jau ar zināšanām matemātikā jaunākajās klasēs, mācību saturu, skolotāju kvalifikāciju utt. Eksāmens ir nepieciešams kā motivējošs faktors, taču vairāk kā indikators, kas parāda esošo zināšanu līmeni salīdzinājumā ar nepieciešamo," uzsver A. Baumanis.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis Ilmārs Osmanis savukārt norāda, ka ik gadu vidēji par 500 sarūk skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot patlaban neobligātos centralizētos eksāmenus dabaszinātnēs, potenciāli aizvien samazinās arī viņa pārstāvētajā nozarē darbam kvalificētie speciālisti, un tas notiek nevis augstskolā, bet jau vidusskolas solā.

Kā ziņots, šonedēļ izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete intervijā LNT paziņoja, ka obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā nebūs, kamēr viņa vadīs IZM. I. Druviete arī izteicās, ka kopumā nav centralizēto eksāmenu idejas aizstāve.