Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja Ineta Tamane norādīja, ka ir vidusskolas, kurās skolēni neapgūst ne ķīmiju, ne fiziku, ne arī dabaszinību priekšmetu, piemēram, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, tāpēc šajās skolās būs vajadzīgi jauni skolotāji un mācību kabineti, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu humanitāro un sociālo programmu skolēniem piedāvāt obligātu eksāmenu dabaszinībās I. Tamane vērtē pozitīvi. Tas kalpos kā "ielāps", tomēr būs labs risinājums skolēniem, kuri ķīmiju un fiziku neapgūst kā atsevišķus priekšmetus, sacīja I. Tamane.

Vienlaikus viņa uzskata, ka IZM ir pieņēmusi prātīgu lēmumu, pagarinot obligātā eksāmena ieviešanas termiņu līdz 2016./2017.mācību gadam un nolemjot sākotnēji īstenot pilotprojektu.

LIVA vadītāja arī neslēpa, ka IZM priekšlikums ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu bijis pārsteigums, par ko asociācija esot uzzinājusi tikai otrdienas valdības sēdē. To pašu aģentūrai LETA sacīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs.

E. Grigorjevs norādīja, ka arodbiedrībai pagaidām nav vienota viedokļa par ministrijas priekšlikumu, jo "tas pasniegts no zila gaisa". Tomēr viņš piebilda, ka jau šobrīd esot grūtības nokomplektēt eksakto zinātņu skolotāju sastāvu vienam mācību gadam un papildu eksāmenu ieviešana šo procesu sarežģīšot vēl vairāk.

Tikmēr IZM skolotāju atbalstam un skolēnu intereses veicināšanai par eksaktajiem priekšmetiem ieplānojusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Kā aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Una Ahuna-Ozola, jaunajā ES fondu plānošanas periodā ministrija ir paredzējusi 162,81 miljonus eiro skolu infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā dabaszinību kabinetu labiekārtošanai skolās, kuras nesaņēma finansējumu šim mērķim iepriekšējā plānošanas periodā.

Savukārt finansējums 15,23 miljonu eiro apmērā paredzēts pedagogu atbalstam, tai skaitā kompetences pilnveidei dabaszinātņu jomās, bet 23,08 miljoni eiro plānoti karjeras izvēles pasākumu īstenošanai skolēniem vispārējās profesionālās izglītības iestādēs.

U. Ahuna-Ozola arī atgādināja, ka IZM, veicot valsts budžeta studiju vietu pārdali nākamajam studiju gadam Latvijas augstākās izglītības iestādēs, par 20% samazināja valsts budžeta finansētās studiju vietas sociālajās zinātnēs, palielinot finansējuma apmēru eksaktajās nozarēs, tostarp skolotāju sagatavošanai.