PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

6886.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Jaunais izglītības un zinātnes ministrs nedrīkst saasināt jau tā saspīlēto situāciju mazākumtautību skolu jautājumā, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

I. Mikiško uzsver ka, lai arī kāds politiskais spēks pārņemtu vai turpinātu ministrijas vadību, nedrīkstētu pasliktināt pašreizējo situāciju mazākumtautību izglītības jautājumā. Valdība paudusi ieceri līdz 2018.gadam kāpināt latviešu valodas proporciju mazākumtautību skolās. Pret šo ideju aktīvi protestējuši tā saucamie krievu skolu aizstāvji, kuru vidū bija Latvijas Krievu savienības pārstāvji, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā būtisku kritēriju ministra izvēlei I. Mikiško uzsvēra izglītību. Tā kā IZM paspārnē atrodas gan bērnudārzi, gan zinātniskie institūti, I. Mikiško uzskata, ka nākamajam izglītības un zinātnes ministram jābūt zinātniskajam grādam, kā arī pieredzei Eiropas Savienības jautājumos. Ministram ir jāspēj risināt ar zinātni un pētniecību saistītie jautājumi, kā arī vadīt jau sākto zinātnisko institūtu konsolidācijas procesu, kas būs grūti izdarāms, ja personai nav pieredzes zinātniskajā darbā.

I.Mikiško atzīst, ka svarīga ir arī pieredze Eiropas Savienības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka ar nākamā gada 1.janvāri Latvija kļūs par ES prezidējošo valsti. Nākamajam izglītības un zinātnes ministram būs jāsadarbojas ar citu ES valstu nozares ministriem, tāpēc nebūtu pieļaujams, ka amatā stātos persona, kurai nav izpratnes par nozares politiku.