PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

6289.jpeg
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, ko pēc divu mēnešu darba prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nesatur konkrētus finanšu aprēķinus.

Tāpat tas būtībā neparāda to, kā turpmākos gadus tiks aprēķināts skolotāju atalgojums, ziņojumā IZM parlamentārajam sekretāram Andim Geižānam norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Pagājušajā nedēļā prezentētie finansēšanas modeļi neradot skaidrību un nerisinot daudzkārt definētās izglītības sistēmas problēmas. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško skaidro, ka piedāvātie modeļi neatrisinās algu diferenciācijas problēmu dažādās Latvijas skolās. Turklāt tie nesekmēs vienādu izglītības iespēju nodrošināšanu, kas būtu neatkarīga no bērna dzīvesvietas.

Izvērtējumā norādīts, ka šādas iespējas nodrošināšanai IZM skaidri jādefinē veids, kādā tā paredzējusi diferencēt novadus, kas līdz šim tā arī nav izdarīts. Turklāt novadu iedalījums būtu jānosaka, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, jo arī Pierīgas novados situācija atšķiras. Šo procesu sarežģī IZM nespēja pateikt, kāda varētu būt skolēnu un pedagogu attiecība pēc konkrētiem kritērijiem veidotām novadu grupām.

LIZDA norāda, ka IZM jātiek skaidrībā ar esošajiem koeficientiem. Lai to izdarītu, IZM jāspēj definēt mazās skolas. Lai gan IZM jau ilgstoši publiskajā telpā liek saprast, ka definējums ir jāizveido, skaidrības par to, kuras skolas tad īsti varētu atbilst mazās skolas statusam, nav, secina I. Mikiško.

Tāpat arodbiedrība iebilst pret koeficientu skaita palielināšanu. Ja to daudzums tiks paaugstināts, ņemot vērā, ka esošajā sistēmā noteikts jau 21 koeficients, tad valsts mērķdotācijas finansējuma sadale, pretēji mērķim, kļūtu vēl necaurskatāmāka un sarežģītāka.

LIZDA iestājas arī pret lielu pilnvaru piešķiršanu pašvaldībām un skolu vadībai, kas varētu turpmāk tikt deleģēta lemt par skolotāju kvalitātes novērtējuma piemaksām.

Ziņojumā LIZDA paudusi atbalstu IZM priekšlikumam pedagogiem noteikt pilnu darba slodzi 36 stundu apmērā, nosakot minimālo kontaktstundu skaitu nedēļā un atsakoties no citu pienākumu veikšanas laika sadalījuma definēšanas. Šāda pieeja atvieglotu pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku nākamajiem gadiem. Tomēr šāda modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums, norāda LIZDA.