PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

8602.jpeg
Foto: stockme / 123RF
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, apmēram 76% aptaujāto skolēnu vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir kādreiz pamēģinājuši smēķēt.

Savukārt 9% skolēnu smēķētāju minējuši, ka pirmā vēlēšanās pamostoties ir uzsmēķēt. Tāpat pēdējos gados palielinās smēķējošo meiteņu skaits. Lai gan skolās vairākās mācību stundās ir jāmāca par smēķēšanas negatīvo ietekmi, tomēr, iespējams, ir jāvērtē, kā par to tiek runāts, jo, kā atzīst paši jaunieši, šiem pasākumiem ir maza ietekme, vēsta laikraksts Diena.

Par smēķēšanas negatīvo ietekmi skolās runā sociālajās zinībās, dabaszinībās, audzināšanas stundās un veselības mācībā. Tomēr ne visās skolās ir ieviesta veselības mācība. Katrs skolotājs, plānojot darbu konkrētai klasei, var mainīt vielas apguvei paredzēto laiku, un daudz kas ir atkarīgs no skolotāja – cik viņš ir sagatavots, radošs vai konkrētā tēma liekas interesanta. Veselības ministrijas (VM) vecākā eksperte veselības veicināšanas jomā Sanita Kukliča norādīja, ka uz jauniešiem grūti ir atstāt iespaidu, ja vienkārši tiek pateikts, ka smēķēšana ir slikta. Ir nepieciešamas interaktīvas metodes, lai piesaistītu skolēnu uzmanību. Tomēr Pasaules Veselības organizācijas starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums Latvijā parāda, ka tikai divām trešdaļām jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem stundās stāstīts par smēķēšanas kaitīgumu un tikai pusei šīs vecuma grupas jauniešu klasē bijušas diskusijas, kāpēc jaunieši smēķē. Pēc S. Kukličas domām, šāds rezultāts nav apmierinošs un tas liecina par robiem skolotāju darbā.

Rīgas Avotu pamatskolā skolas direktore Irēna Krūma sacīja, ka intensīvi par smēķēšanas kaitīgumu sāk runāt no 5. klases. Viņa ir viena no tām direktorēm, kas atzīst, ka skolā ar smēķēšanu ir problēmas. Lai gan šogad smēķētāju skaits skolā ir mazāks, jo nav vairs vidusskolas klašu, tomēr problēmas joprojām ir. Pirms nedēļas rīkota īpaša vecāku sapulce, kurā piedalījās arī skolēni un uzaicinātie speciālisti, lai runātu par dažādām atkarībām. Pie skolas dežurē pašvaldības policists, un skolā uzstādītas novērošanas kameras, arī tualetēs. Tomēr izskaust smēķēšanu neizdodas. I. Krūma pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka trūkst atbalsta no skolēnu vecākiem. Nereti viņi iesaistās tikai tad, ja uzrakstīts jau administratīvais protokols vai piemērota soda nauda. Direktore gan norādīja, ka bieži protokoli netiek rakstīti, vispirms skolas atbalsta personāls mēģina runāt ar konkrēto skolēnu. Rīgā kopumā šogad pie atbildības par smēķēšanu saukti 744 nepilngadīgie pārkāpēji, norāda Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa.

Dažādu informatīvo kampaņu ietvaros skolas regulāri saņem papildu materiālus cīņai ar smēķēšanu, piemēram, plakātus. Tomēr, vai to pieliek redzamā vietā, ir atkarīgs no direktora. Dažās skolās plakāti ir gan pie sienām, gan medicīnas un ķīmijas kabinetā, bet citur to nav vispār. Piemēram, Rīgas 47. vidusskolas direktore Ineta Kareļina norādīja, ka plakāti netiek izlikti, lai nerosinātu bērnu interesi par smēķēšanu. Veselības ministrijā gan atzīst, ka šādi materiāli ir tikai viens no variantiem, kā informēt par veselības problēmām, kas var rasties smēķējot, svarīgs ir pasākumu kopums.

Lai palielinātu skolēnu informētību par smēķēšanas kaitīgumu, VM strādā pie tā, lai pilnveidotu mācību priekšmetu programmu paraugus, iekļaujot vairāk informācijas par cilvēka veselību. No 2015./2016. mācību gada profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestāžu audzēkņiem obligāti būs jāapgūst veselības izglītības modulis.