I. Mikiško norādīja, ka ik gadu pedagoģijas fakultāti beidz 2000 studentu, bet lielākā daļa aiziet strādāt uz labāk apmaksātiem darbiem, jo ar pedagoga izglītību var strādāt plaša profila profesijās, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Pēc viņiem ir pieprasījums gan izdevniecībās kā korektoriem, gan kā preses sekretāriem un citās profesijās. Pirmajā gadā jaunajiem skolotājiem ir ļoti grūti mācīt daudz stundu, jo katra stunda rūpīgi jāgatavo. Līdz ar to atalgojums jaunajam pedagogam ir 270 lati uz papīra, un tas ir apmēram brīvprātīgā darba vērtē," sacīja I. Mikiško.

Viņasprāt, nav arī pietiekami daudz vakanču, jo pensijas vecums valstī tiek palielināts un pedagogiem nav iespējas aiziet pirmspensijā. "Ja veselība atļauj, viņi no skolas prom neiet. Turklāt mūsu likumdošanā nav noteikti kādi rāmji vecumam, tādēļ vakanču parādās maz," uzsver arodbiedrības vadītāja.

Viņa kā piemēru minēja Kipru, kur pedagogs valsts izglītības iestādē drīkst strādāt līdz 61 gadam un pēc tam var strādāt privātajās skolās vai pasniegt privāti. Pēc I. Mikiško domām, diskutējams jautājums ir par to, vai Latvijā kas tāds ir nepieciešams.

LIZDA vadītāja akcentēja, ka Latvijā pedagogi strauji noveco un, salīdzinot ar citām valstīm, ir arī vislielākais pedagogu skaits, kas turpina darbu skolās pēc 60 gadu vecuma.