Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla uzskata, ka jauniešu vidū interese par dabaszinātnēm palielinās: “Šos signālus beidzot sāk sadzirdēt arī paši jaunieši, pievēršot vairāk uzmanības eksakto mācību priekšmetu apguvei.” Tā ģimnāzijas direktors norādījis Neatkarīgajai Rīta Avīzei.

Ģimnāzijas audzēkņi jau izsenis uzrāda ļoti augstus rezultātus centralizētajos eksāmenos, mācību priekšmetu olimpiādēs. Piemēram, šogad Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēniem centralizētajā eksāmenā matemātikā 12. klasēm vidējais vērtējums bija 90,76%, savukārt visā valstī – 43,34%.

“90. gadu vidū un beigās matemātikas eksāmenam bija vairāki līmeņi, un, iespējams, šo praksi vajadzētu ieviest arī tagad, jo no profesionālās skolas audzēkņa nevar prasīt tādu pašu zināšanu pakāpi matemātikā kā no ģimnāzijas skolēna, jo abās iestādēs stundu skaits matemātikā nav salīdzināms. Ieviešot šos līmeņus, arī eksāmena vidējie rezultāti, visticamāk, vairs nebūtu tik zemi,” komentē M. Brasla.

Lai panāktu, ka vairāk skolēnu daudz labākā līmenī pārzinātu matemātiku, pirmais priekšnoteikums ir ieinteresēti, motivēti skolēni, otrs nosacījums – radoši un prasmīgi pedagogi. “Daudzās valstīs matemātikas uzdevumi ir ar praktisku ievirzi, tiek skaidrots un rādīts, kā zināšanas pielietot dzīvē, bieži notiek darbs grupās. Arī Latvijā šī prakse nav sveša, tomēr šo pieeju vajadzētu vēl vairāk paplašināt, lai skolēni prastu stundās mācīto sasaistīt ar reālo dzīvi. Iespējams, tad arī motivācija mācīties būtu augstāka,” norādījis M. Brasla.

Drīz obligāts būs eksāmens arī fizikā un ķīmijā (skolēnam būs jāizvēlas viens no minētajiem), piloteksāmens paredzēts 2016. gadā.

Rīgas 1.ģimnāzijas direktors mudina rūpīgi pārdomāt šo eksāmenu kārtošanas prasības, lai obligātais eksāmens fizikā vai ķīmijā nepārvērstos par kārtējo sasteigto, nepārdomāto reformu, kas nedod pozitīvu rezultātu. Padziļinātas izpratnes vietā skolēnam varētu rasties vēl lielāka nepatika pret konkrētajiem mācību priekšmetiem.

“Šis solis ir atbalstāms, ņemot vērā situāciju darba tirgū un augošo pieprasījumu pēc inženierzinātņu jomas speciālistiem un citām profesijām, kur nepieciešams labs zināšanu segums fizikā vai ķīmijā. Tomēr ir jāņem vērā, ka pirms aptuveni 20 gadiem notika skolu specializācija (kāda skola izvēlējās humanitāro virzienu, cita – mūziku, mākslu un tamlīdzīgi), un ieviest visiem vienādus eksāmena nosacījumus diez vai vajadzētu,” uzskata M. Brasla.