PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

5691.jpeg
Foto: dotshock / 123RF
Vairāku organizāciju pārstāvji vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina atvērt krīzes laikā likvidētās krievu skolas un klases, īpaši lauku rajonos, un ieviest krievu valodu kā obligātu latviešu skolās.

Lai nodrošinātu Latvijas daudznacionālās sabiedrības stabilu eksistenci, tiek aicināts izslēgt no valdošās koalīcijas un valdības oficiālajiem dokumentiem jebkuru izglītības krievu valodā likvidēšanas plānu pieminēšanu, kā arī valsts augstāko amatpersonu līmenī uzstāties ar līdzīgu graujošu ideju izskaidrošanu ikreiz, kad tās tiek izteiktas, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tāpat tiek prasīts atzīt, ka prakse aizstāt krievu valodu ar latviešu valodu mācību priekšmetu pasniegšanā nav novedusi līdz proklamētajiem mērķiem par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, latviešu valodas zināšanu uzlabošanu, un atgriezties pie pilnīgas mācību priekšmetu pasniegšanas krievu valodā ar padziļinātu latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu.

Vēstules autori arī vēlas, lai tiktu atjaunota pedagogu sagatavošanas sistēma krievu skolām, atgriezties pie dalītās latviešu valodas un literatūras eksāmenu prakses latviešu un krievu skolēniem un attīstīt citu mazākumtautību skolas ar brīvu apmācāmās valodas izvēli.

Vēstules autori ir pārliecināti, ka izglītības krievu valodā saglabāšana un attīstība ir sabiedrības stabilitātes garants Latvijā. "Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne simts gadu," sacīts vēstulē.

Vēstules autori apgalvo, ka attiecībā uz izglītības krievu valodā saglabāšanu un attīstību mazākumtautībām pastāv konsensus un neviena mazākumtautību organizācija nekad nav aicinājusi to likvidēt. Turklāt "tām mazskaitlīgajām personām, kuras vēlas asimilēties, ir dota iespēja ievietot savus bērnus latviešu skolās".

Vēstuli valsts augstākajām amatpersonām nosūtījusi Eiropas parlamenta deputāte un otrdien notikušā piketa rīkotāju - Latvijas Krievu savienības - līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas otrs līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners, Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas prezidente Jeļena Berdņikova, bijušie Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs, Valerijs Buhvalovs, Latvijas Sīkuzņēmēju asociācija Kalve direktors Aidins Askerovs, starptautiskās organizācijas Society for Baltic Security vadītājs Mihails Černousovs, Krievu biedrības Latvijā valdes priekšsēdētaja Tatjana Favorska un citi.