PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

5634.jpeg
Jāveido tāda izglītības sistēma, lai mācību iestāžu absolventi būtu labāk piemēroti mainīgajām darba tirgus prasībām – tas ir viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem darbiem.

Darba devēji bieži vien izvairās pieņemt darbā jaunus cilvēkus, kam vēl nav darba pieredzes. Tajā pašā laikā uzņēmēji mēdz izvairīties no jauniešu pieņemšanas ilgstošās un regulārās praksēs. Jau iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā bija paredzēts Eiropas finansējums jauniešu praksēm uzņēmumos. Nauda šim mērķim paredzēta arī turpmāk – līdz 2020. gadam tam tērēs nepilnus 18 miljonus eiro, taču, kā stāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, uzņēmējus finansējums nemotivē pieņemt praktikantus, jo, lai naudu saņemtu, "jāsaraksta papīru kalni". D. Traidās uzskata, ka vajadzētu kādu starpnieku, kas uzņēmējiem palīdzētu nokārtot "šīs papīru lietas", vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Katrīna Zariņa sacīja, ka lielākoties mazie un vidējie uzņēmēji "cīnās par izdzīvošanu", tāpēc neuzskata par iespējamu iesaistīties izglītības sistēmas uzlabošanā.

Neraugoties uz to, iecerēts arī pie profesionālajām izglītības iestādēm veidot līdzīgus padomnieku konventus, kuros darbotos uzņēmēji, pašvaldību un ministriju pārstāvji. Tad darba devēji tiešāk varētu ietekmēt to, kādas izglītības programmas piedāvā skola un ko tieši māca.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa teica, ka iecerēts palielināt arī pašvaldību lomu profesionālajā izglītībā, turpinot nodot vietējām varām profesionālās skolas, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem un kas patlaban ir IZM paspārnē. Kaut arī pēdējo gadu laikā IZM pārraudzībā esošo arodskolu skaits sarucis no 58 līdz 38, diskusijā izskanēja, ka profesionālo skolu tīkla optimizācija varētu turpināties.

IZM redzējums ir, ka novadu vispārējās vidusskolas jāapvieno ar mazajām profesionālajām skolām. Tāda tendence šobrīd esot arī citur Eiropā. Tad jaunieši ērtāk līdztekus vispārējai vidējai izglītībai var apgūt arī kādas profesijas pamatus.