PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

5926.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Pasaules Banka (PB) izdarījusi pirmos secinājumus par situāciju Latvijas augstākās izglītības finansēšanā, uzsverot ievērojamu līdzekļu iztrūkumu.

PB bankas ziņojumā secināts, ka Latvijas finansēšanas modeļa stiprā puse ir universitātēm dotā ievērojamā finanšu autonomija, kas ļauj dažādot resursus. Finansējuma modelis, kura pamatā ir studiju vietas, nodrošina nozarei zināmu stabilitāti un ļauj īstenot nozares līmeņa plānošanu ar virzību uz darba tirgus vajadzībām. Turklāt Latvijā ir liels skaits studentu, kas maksā pilnu studiju maksu, un ievērojamu pētniecības finansējuma daļu sedz ES fondi, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums ne tikai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bet, kas ir svarīgi, arī attiecībā pret valdības uzstādītajiem mērķiem un likumīgi noteiktiem katras studiju vietas mērķiem. Latvijas augstākās izglītības sistēmai gadiem ir bijis nepietiekams finansējums. Kopējie finansēšanas līmeņi ir ļoti zemi, taču augstākajai izglītībai piešķirto valsts līdzekļu ziņā Latvijas rādītāji ir zemākie salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tam atvēlot 0,8% no IKP salīdzinājumā ar 1,27% Lietuvā, 1,23% Igaunijā un ES vidējo rādītāju 1,26%. Eksperti norāda, ka finansējuma trūkums ir jāņem vērā, aplūkojot Latvijas esošās finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses.

Salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm Latvija uzrāda augstus rezultātus finanšu autonomijas ziņā. Saskaņā ar Eiropas Universitāšu asociācijas Universitātes autonomijas rādītāju tā ierindojas ceturtajā vietā starp 28 Eiropas augstākās izglītības sistēmām. Nodrošinot augstāku iestāžu autonomijas līmeni, bieži vien tiek sagaidīts, ka uzlabosies augstākās izglītības iestāžu sniegums un augstākās izglītības sistēma kopumā.

Tiek uzskatīts, ka, jo autonomākas ir augstākās izglītības iestādes, jo labāk tās ir sagatavotas gūt papildu ienākumus, izmantojot līdzekļu piesaistīšanas vai efektivitātes pasākumus, brīvi orientējot savu stratēģiju uz pieejamajiem līdzekļiem, potenciāli koncentrējoties uz specifiskajām pētniecības stiprajām pusēm vai mainot līdzsvaru starp izglītību un pētniecību. 

"Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, tas ir, izglītības vajadzībām, tas "de-facto" ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jāapmierina daudz universitāšu konkurējošo vajadzību. Nelielie uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, niecīgi uz konkurences pamata piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm, un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai 80 procentus no noteiktajām minimālajām izmaksām," secināts pētījumā.

Turklāt sistēma ievērojami paļaujas uz ES fondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts.

Eksperti uzsver, ka diskusija par Latvijas pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm ir jāvirza, vadoties pēc labu finansēšanas modeļu kritērijiem, kas izriet no Eiropas tendencēm un starptautiskās prakses.