Tikai 39% aptaujāto jauniešu atzīst, ka izvēle par labu noteiktai profesijai ir jāizdara tad, kad ir izpētītas dažādas profesijas un apzinātas paša vēlmes un spējas, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Gandrīz puse jeb 49% aptaujāto norāda, ka lēmumu par karjeru pieņem paši, neapspriežoties ne ar ģimeni, ne karjeras konsultantu. 56% aptaujāto izvēlas profesiju, kas interesē, bet 28% izvērtē savas stiprās puses un to, kurā nozarē vai profesijā tās vislabāk var izmantot.

Aptuveni 24% aptaujāto savu karjeras attīstību nākotnē saskata galvaspilsētā Rīgā, 20% - ārpus Latvijas, 14% - savā pilsētā, tās apkaimē vai ciematā, bet 5% - sava reģiona lielākajā pilsētā. Vēl 27% jauniešu uzskata, ka vietai nav nozīmes un viņi strādās izvēlētajā profesijā tur, kur būs brīvas darba vietas, bet vēl 2% norādījuši, ka strādās jebkurā profesijā, kur būs brīvas darba vietas.

Nereti jaunieši par savu karjeru sāk domāt tikai pēc skolas gala eksāmeniem, atzīst VIAA speciālisti.

"Steigā pieņemts lēmums visbiežāk tiek balstīts uz vieglākā ceļa izvēli vai došanos mācīties tur, kur dodas citi, kur ir prestižs. Tāda pieeja vēlāk liek vilties ne tikai pašam jaunietim, bet tā sekas redzamas arī ekonomikā - gan kā noteiktu profesiju pārprodukcija, gan kā speciālistu trūkums darba tirgū dažādās nozarēs un jauniešu bezdarbs," uzsver VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vadītāja Aleksandra Joma.

Tikmēr iestādes karjeras konsultante Nora Kalēja domā, ka darba devējiem, profesionālās izglītības iestādēm un valstij kopumā vajadzētu radīt vairāk iespēju jauniešiem jau savlaicīgi iegūt darba pieredzi, iesaistīties darba izmēģinājumos, īsās darba praksēs un saņemt karjeras konsultācijas. "Ja jaunietim izdodas pastrādāt nozarē vai profesijā, kas viņu interesē, viņš var gan labāk to iepazīt, gan pārbaudīt savu piemērotību," viņa pauž.