Pētījumā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programma 2012 vērtēta kompetence piecpadsmitgadīgiem skolēniem 65 valstīs, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Prezentējot pētījuma rezultātus, tā vadītājs Latvijā profesors Andris Kangro norādīja, ka pēdējos gados visās satura jomās - matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā - vērojama Latvijas skolēnu sasniegumu izaugsmes tendence. Augstāku kompetenci Latvijas skolēni uzrāda dabaszinātnēs.

Vidējais Latvijas skolēnu sasniegums matemātikā ir 491 punkts, bet OECD valstīs 494 punkti. Pētnieki norāda, ka Latvijas sasniegumi nav būtiski atšķirīgi no OECD valstu vidējiem rādītājiem, kā arī no Francijas, Lielbritānijas, Islandes, Luksemburgas, Norvēģijas, Portugāles un Spānijas skolēnu vidējiem sasniegumiem. Visaugstākie sasniegumi ir Šanhajas skolēniem - 613 punkti, kas ir ievērojami augstāk par vidējo rādītāju. Savukārt otrajā vietā ir Singapūra ar 573, bet 3.-5.vietā ir Honkonga, Taivāna un Koreja, attiecīgi ar 561, 560 un 554 punktiem. Tikmēr Igaunijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā novērtēti ar 521 punktu, bet Lietuvas - 479 punktiem.

Salīdzinot dažādu valstu skolēnu kompetences dabaszinātnēs, Latvijai ir 502 punkti, bet vidējie OECD valstu sasniegumi ir 501 punkts. Kaimiņvalsts Lietuvas rezultāts ir nedaudz sliktāks - 496, bet Igaunijas skolēniem labāks - 541 punkts, kas ir sestais labākais rādītājs. Visaugstākie skolēnu sasniegumu ir Šanhajas skolēniem - 580 punkti, bet tālāk seko Honkonga ar 555 punktiem, Singapūra ar 551 punktu.

Savukārt lasīšanas kompetencē Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi - 489 punkti - ir nedaudz zemāki par OECD vidējo līmeni, kas ir 496 punkti. Pētījuma autori arī norāda, ka šī atšķirība atzīstama par statistiski nozīmīgu. Līdzīgi Latvijas skolēnu sasniegumiem rezultāti ir arī Čehijai, Itālijai, Austrijai, Spānijai. Labākais sniegums arī šajā jomā ir Šanhajai ar 570 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegumu gan ir augstāki par Lietuvas - 477 punkti -, bet zemāki par Igaunijas - 516 punkti.

Latvijā skolēnu ar zemu kompetences līmeni matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā relatīvais skaits ir mazāks nekā vidēji OECD valstīs, kas ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus aizvien par nepietiekamu uzskatāms skolēnu skaits ar augstu kompetenci matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā, kas ir zemāks nekā vidēji OECD valstīs.

Pētnieki atzīst, ka Latvijas skolēnu sasniegumi vērtējami kā labs starta punkts topošajai OECD valstij, taču turpmāk nepieciešams panākt straujāku izglītības kvalitātes izaugsmi. Viņi mudina arī nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanu, tostarp pastiprināt darbu ar izcilajiem skolēniem, novērtēt un atbalstīt skolotāja profesiju, sakārtot algu sistēmu un izglītības iestāžu tīklu.