Taču pagājušās nedēļas beigās Lielbritānijā notikušajā izglītības un informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvju sanāksmē esošā nostāja pret programmēšanas apmācību un veidu, kā to paredzēts pasniegt, tika asi kritizēta, vēsta IT ziņu portāls Nozare.lv.

Pirmais iebildums izskanēja no skolotāja Deivida Perksa, kurš pēcstundu programmēšanas pulciņus vadot jau vairāku gadus. Viņaprāt, bērniem veidot programmatūru nevar iemācīt parasti skolotāji un tas esot jādara prasmīgiem programmētājiem. Tāpat arī kārtīgai programmēšanai nepieciešamas iemaņas datorzinātnē un matemātikā. Viņš arī norādījis, ka programmatūras komandu izpildei nepieciešamas iekārtas, kuru pārzināšanai savukārt vajag zināt fiziku.

Iebildumus saņēma arī centieni programmēšanas apmācības padarīt jautrākas, tādējādi jauniešus iesaistot, nevis atstājot programmēšanu kā obligātu un garlaicīgu mācību priekšmetu. Vairāki klātesošie esot norādījuši, ka šādi varot kritizēt jebkuru mācību priekšmetu - ja fiziku iespējams mācīt slikti, tad tas nenozīmējot, ka no tās vajag atteikties, izskanējis diskusijā. Vienīgais no pasākumā klātesošajiem datorinženieriem Pols Rīvs norādīja, ka Lielbritānijā programmēšana sākotnēji parādījusies kā hobijs un patlaban tiekot reklamēta kā radoša nodarbe.

Apskatīta tika arī tendence mācīt programmēšanu caur dažādām spēlēm, kam arī vajadzētu motivēt skolēnus. Tam nepiekrīt The Register raksta autors Endrjū Orlovskis, norādot, ka esot pusmūžā, drīzāk nožēlojot, ka skolā šo to neesot iemācījies, nevis ka par maz priecājies.

Diskusija par IT izglītību notika britu desmitajā ikgadējā Battle of Ideas festivālā, kur tika runāts par pēdējā laikā populāro tendenci jaunatni datorzinībās apmācīt jau no jaunākajām klasēm. Lielbritānijā šis gads arī ir pasludināts par Koda gadu, kur vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki popularizē programmēšanu jauniešu vidū, tādējādi it kā cenšoties cīnīties ar IT speciālistu iztrūkumu.