LIVA iebildumi attiecas uz kārtību, kādā tiktu aprēķināta un sadalīta mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēm.

Iesniedzot atzinumu, LIVA uzsvēra, ka, katru gadu mainot valsts mērķdotācijas piešķiršanas kārtību, skolām ir grūti plānot attīstību, tādēļ šādus grozījumus tiešām vajadzētu gatavot ļoti rūpīgi, pārdomāti un saskaņoti, bez liekas steigas.

LIVA norādīja, ka, kopējam finansējumam nepieaugot un nekādas citas izmaiņas izglītības sistēmā neveicot, nav nozīmes tikai nemitīgi atkal un atkal pārdalīt finansējumu starp atsevišķām izglītības pakāpēm vai izglītības programmām. Tas nerisinot problēmas un neesot atbilstošs tiesiskās paļāvības principam, secināja asociācijā, noraidot grozījumu lietderību, informē ziņu aģentūra LETA.

Koeficientu samazināšana 7.-9.klasei, IZM pamatojot ar to, ka stundu skaitam atbilstošam koeficientam nepietiek līdzekļu, nav pieļaujama, ir pārliecināta LIVA. Nav pamatota arī koeficienta samazināšana neklātienes, tostarp tālmācības, skolām. Asociācija vērš uzmanību, ka grozījumu pamatojumā nav iekļauts atsevišķos Ministru kabineta noteikumos iekļautais paredzētais kopējais stundu skaits. Tiek uzsvērts, ka attiecībā pret vispārizglītojošo dienas skolu programmām nav ņemtas vērā ieskaites, kas jākārto neklātienes izglītojamajiem. LIVA uzsver, ka vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības programmu īstenotājus šie grozījumi skars ar trīskāršu samazinājumu - pirmkārt, samazinot programmas īstenošanas koeficientu, otrkārt, samazinot finansējumu daļu vidusskolas pakāpē no 1,25 uz 1,2, un, treškārt, samazinot skolotāju likmju skaitu novadu pilsētās. Tādejādi kopējais samazinājums varētu sasniegt 42%, aprēķināts asociācijā.

Asociācija uzskata, ka normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecības pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi palielināšana novada pilsētās līdz 9:1 vairākām nelielām pilsētām nav samērīga. LIVA par piemēru min tādas pilsētas kā Gulbene, Alūksne, Balvi un Limbaži, kuru pilsētas skolas zināmā mērā dotē mazākās novada lauku skolas. Tādēļ LIVA aicina šo punktu pārskatīt.

Tāpat LIVA norāda, ka atgriešanās pie skolēnu minimālā skaita klasē noteikšanas nav gudrs risinājums. Asociācija norāda, ka pašvaldībai pašai ir jāpieņem lēmums par savu skolu tīklu un iespējām, bet ar noteikumu, ka pilnīgi visiem skolēniem Latvijā neatkarīgi no dzīves vietas tiek nodrošināts vienlīdzīgs piedāvājums. LIVA piedāvā savu redzējumu par minimālajiem rādītājiem, kas no asociācijas puses vēl varētu būt atbalstāmi: laukos - 12 skolēni, novados -14, bet pilsētās - 20.