It īpaši pret to iebilst profesionālās ievirzes vidusskolas, kur šāds mācību priekšmets netiek mācīts vai arī to māca krietni šaurāk nekā vispārējās vidējās izglītības iestādēsm vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, kas ir izveidota īpaši apdāvinātiem bērniem, ir viena no tām, kur 10.–12. klasēs ķīmija un fizika netiek mācīta, jo šīs skolas audzēkņi apgūst mūziķa profesiju, tāpēc uzsvars ir uz speciālajiem mācību priekšmetiem, kas paredz arī vairāku stundu garas praktiskās nodarbības, skaidro skolas direktors Juris Kraufelds, piebilstot: šīs skolas audzēkņi mācās arī valodas, vēsturi (to kārto kā centralizēto eksāmenu), matemātiku, taču – vai viņiem vajadzīgi arī dabaszinātņu priekšmeti? "Mums pat nav dabaszinātņu kabineta. Vai valsts ir paredzējusi līdzekļus, lai to izveidotu?" neizpratnē vaicā J. Kraufelds. Ja tomēr izlemj, ka to vajag arī šādās skolās, tad jauniešiem nāksies skolas solā sēdēt vēl kādu gadu, kas diez vai būtu atbalstāmi. "Radošas personas tādā veidā izaudzināt nevarēsim," ir pārliecināts skolas direktors.

Arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas izglītības programmā nav paredzēti šie mācību priekšmeti. Direktore Inese Apine teic, ka audzēkņiem katru dienu ir ļoti daudz praktisko nodarbību, jo, skolu beidzot, jākārto kvalifikācijas eksāmens, tāpēc vidusskolas posmā ir tikai neliels vispārējo mācību priekšmetu skaits. "Jau tagad zvans no pēdējās stundas noskan pēc septiņiem vakarā. Vai tad nolemjam, lai viņi mācās līdz pusnaktij?" ir sašutusi I. Apine. Ja tomēr kāds no radošo profesionālās ievirzes skolu jauniešiem vēlēsies apgūt fiziku vai ķīmiju, to var papildus mācīties ārpus mācību programmas.

Tam, ka dabaszinātnes jāsaglabā kā izvēles eksāmens, piekrīt arī Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis. Protams, māksliniekiem ir jāzina arī fizika un ķīmija, tomēr vairāk – ar specifisku ievirzi, cik tas skar konkrēto profesiju. Skolā ir iekārtots moderns dabaszinātņu kabinets, un tas veicinājis lielāku interesi par šo jomu, kā arī uzlabojušās sekmes. Viņš uzskata, ka problēmas ar dabaszinātņu priekšmetiem radušās arī kvalificētu pedagogu trūkuma dēļ. Jūtama arī kadru novecošanās, jo jaunie uz skolu neraujas, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vajadzētu piestrādāt tieši šajā jomā.

Kultūras ministrijas (KM) Kultūras un radošo industriju izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne cer, ka izdosies apturēt šo lēmumu, kad to izskatīs Saeimā. Ministrijas, tai skaitā KM, kura atbild par iepriekšminētajām skolām, iesniegšot savu kritisko atzinumu par Ministru kabineta sēdē spontāni pieņemto priekšlikumu iestrādāšanu Izglītības attīstības pamatnostādnēs.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atzīst: slikti, ka šāds lēmums pieņemts, taču tikpat slikti būtu, ja tas tagad būtu jāatceļ. Viņa ir nolēmusi tikties un pārrunāt šo jautājumu ar darba devēju organizācijām un citiem šā priekšlikuma virzītājiem. IZM esot plānojusi izvērtēt eksakto priekšmetu mācīšanas kvalitāti, kā arī izstrādāt šo priekšmetu standartu, kas visām skolām noteikti nebūs vienāds. I. Druviete uzskata, ka vispār ir jāpārskata centralizēto eksāmenu sistēma.