PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

5733.jpeg
Pašreiz daudzi aprobežojas ar pamatizglītības ieguvi un tālāk nemācās. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka bezdarba riskam visvairāk ir pakļauti jaunieši ar pamata izglītību un bez specialitātes.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete skaidroja, ka ka šīs valdības deklarācijā ir ietverta priekšdarbu izstrāde pārejai uz obligāto vispārējo vidējo izglītību. Tas nozīmētu tuvināšanos Eiropas vidējam līmenim, kur vidējā izglītība ir aptuveni 80% iedzīvotāju, kas sevī ietver arī profesionālo vidējo izglītību, vēsta ziņu portāls TVNET.

"Pašreiz daudzi aprobežojas ar pamatizglītības ieguvi un tālāk nemācās. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, bezdarba riskam visvairāk ir pakļauti jaunieši ar pamata izglītību un bez specialitātes. Pagaidām vēl mēs diskutējam, vai valsts mērogā būtu nosakāmi kādi vidusskolu kritēriji, piemēram, paralēlklašu skaits, skolēnu skaita zemākā robežā klasē," teica I. Druviete.

Viņa arī norādīja, ka noteikšana, ka vidējā izglītība ir obligāta, palielinās skolēnu skaitu vidusskolās, kas varētu atstāt būtisku iespaidu uz runām par skolu skaita samazināšanu. "Tas var atstāt iespaidu uz plāniem par vispārējās vidējās izglītības iestāžu konsolidēšanu," viņa piebilda.

Vienlaikus ministre uzskata - ja tiek atbalstīta vidējās izglītības ideju, ja tiek mēģināts stiprināt profesionālo izglītību, gan vispārējās, gan profesionālās vidējās izglītības iestāžu tīkls jāskata kopumā, izvērtējot dažādus aspektus. Ekonomiskais aspekts nav vienīgais.

"Ja mēs par galveno kritēriju izvirzām skolēnu un skolotāju skaita proporciju, tad tas var novest pie mehāniskas skolu slēgšanas, jo nav apzināta skolas kā attiecīgā novada, vai pagastu kultūras dzīves loma, tam arī var būt liela loma arī uz iekšējo vai ārējo migrāciju, tāpēc šeit nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt pārsteidzīgu lēmumu, rēķinoties tikai ar īslaicīgu ekonomisko efektu," klāstīja ministre.