Vienlaikus gan pedagogu organizācijas var organizēt streiku - tās ir viņu tiesības, atzina premjerministre. Tomēr viņa aicina arodbiedrības kopā ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili strādāt pie sistēmas reformām. "Ja mēs skatāmies, ka izmaksas uz viena skolēna izglītošanu ir virs vidējā līmeņa Eiropā, bet algas, ko mēs izmaksājam, ir zemas. Tas nozīmē, ka problēma ir sistēmas iekšienē," sacīja L. Straujuma.

Viņa atgādināja, ka patlaban pilotprojektu veidā notiek divu modeļu pārbaudīšana un, visticamāk, šī mācību gada noslēgumā tie tiks izvērtēti, un tad varēs lemt par turpmāko rīcību, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Turklāt no nākamā gada pedagogu algu budžeta bāzei ir pieaugums par 11,4 miljoniem eiro, bez šīs summas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā ir iestrādāts 11,3 miljonu eiro pieaugums, un vēl tiek plānots piešķirt 6,5 miljonus eiro. "Kopā tie ir vairāk nekā 25 miljoni eiro, tā ir liela summa," uzsvēra valdības vadītāja.

Pretēji partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasītajiem 36 miljoniem pagaidām atvēlējusi vien trīs miljonus eiro, tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) apsver streika iespējas.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācija jau ir sākusies, un pedagogi, kā arī IZM bija norādījuši, ka jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums. Pretējā gadījumā tas var tikai pasliktināt esošo pedagogu darba samaksas situāciju.