Baložu vidusskolas direktore Vita Broka, kas šos pienākumus pilda jau 15 gadu, par galvenajiem izaicinājumiem sauc gan nepārtrauktās pārmaiņas, kas Latvijas izglītības sistēmā nav prognozējamas, gan sadarbību ar šodienas vecākiem, kas ir zinošāki un prasīgāki – brīžiem objektīvi, brīžiem neobjektīvi. "Man pašai lielākais pārbaudījums šajos gados bija situācija ar vienu bērnu. Vēlāk atklājās, ka viņam ir speciālās vajadzības. Mēģinājām integrēt skolā, bet bija saspīlētas attiecības ar vecākiem, viņi negribēja ieklausīties skolotājos. Bērns mainīja skolu. Man tas bija skarbs periods," V. Broka stāsta un piebilst, ka, pieaugot bērnu skaitam skolā, aug arī risināmās problēmas. Cilvēciskā līmenī tās gan, laikam ritot, nav īpaši mainījušās, varbūt grūtāk kļuvis pamanīt un valdīt skolēnu savstarpējo pazemošanu – ja agrāk apsaukājās skolas gaitenī, tagad raksta sociālajos tīklos. Savukārt dzīvi skolu direktoriem mūsdienās ļoti atvieglo datorizētās sistēmas, E-klase, vēsta laikraksts Diena.

IT lietas slavē arī Valdis Lapiņš, Rīgas Hanzas vidusskolas direktors 20 gadu garumā, kuri, viņaprāt, uzskatāmi par vienu lielu pārbaudījumu. Taču gandarījumu sniedz tas, ka katra diena skolā ir savādāka, un tas, ka skolas devumu tās absolventi novērtē, atvedot uz to savus bērnus. Tiesa, skolas direktoram jābūt labam psihologam, jo "vecāki šodien nav pozitīvi noskaņoti pret skolu, tā ir vainīga pie visa. Vecāki sūdzas par skolu, bet parunāties nenāk".

V. Lapiņš stāsta, ka šajā amatā jābūt "trīs, pieciem vai pat septiņiem vienā". "Jābūt labam menedžerim, jo naudas nav daudz un to jāprot sadalīt visām vajadzībām. Jābūt labam diplomātam, jo skolotāju kolektīvs tomēr ir sieviešu kolektīvs un emocijas tajā mēdz sist augstu vilni. Jābūt arī labam pedagogam, jo strādāt ar šodienas bērniem ir citādi nekā iepriekš. Jātur līdzi skolēniem kaut vai tehnoloģiju ziņā – ja direktors nezina, kas ir iPad, viņš ir norakstīts," saka direktors. Nemitīgi jādomā par attīstību, jo konkurence starp skolām principa nauda seko skolēnam dēļ ir nežēlīga, sevišķi Rīgā. "Ir ģimnāzijas, kas bērnu piesaistē lieto arī negodīgus paņēmienus. Kādai bija sauklis: "Ņem līdzi draugu, būs atlaides!" Ko tas nozīmē valsts skolā? Vai būs atlaides atzīmēs? Vervē arī, sūtot uz mājām vēstules skolēniem un vecākiem," V. Lapiņš atklāj aizkulises un uzsver, ka skolas direktoram šodien jābūt ar stipriem nerviem, labu veselību, spējīgam iziet no jebkuras situācijas.

Savukārt Ojārs Bicāns no Cēsu 2. pamatskolas, kurš par skolas direktoru strādā jau 21 gadu, uz izaicinājumiem raugās plašākā mērogā. Globalizācija, tehnoloģijas, straujā attīstība un informācijas gūzma, viņaprāt, patlaban liek izglītības sistēmai atrast virzienu, kādā iet tālāk – lēnā garā dreifēt vai sākt to kuģi šūpot. "Otrs izaicinājums ir piemērot izglītības sistēmu bērnu individuālajām mācīšanās vajadzībām, kas šodien ir ļoti dažādas," O. Bicāns saka un tajā pašā laikā priecājas, ka Cēsīs lielu daļu saimniecisko rūpju no skolu direktoru pleciem noņēmusi pašvaldība un pakalpojumu sniedzēji, tāpēc ir vairāk laika pievērsties tieši ar skološanas procesiem.

Vai skolas direktora darbs ir apvienojams ar pedagoga darbu? V. Broka stundas pasniedz tikai tad, ja jāaizvieto kāds kolēģis, savukārt V. Lapiņš norāda, ka būt tikai par skolas vadītāju – tas būtu labs modelis, ja vien direktoriem būtu ļoti labas algas un nebūtu jāvada stundas tikai tāpēc, lai varētu savilkt galus.

Visi trīs uzrunātie skolu direktori atzīst, ka mūsdienās šajā amatā iesūnot un strādāt pēc inerces nevar atļauties. V. Broka atsauc atmiņā ideju par skolu direktoru rotāciju ik pēc dažiem gadiem, tomēr norāda – tas, kā direktors strādā, jāredz katras pašvaldības izglītības pārvaldei. O. Bicāns ieminas par vēl kādu apdomājamu lietu – ir skaidrs, ka par skolas direktoru nekļūst ne mēneša laikā, ne pabeidzot attiecīgas studijas augstskolā, tāpēc, iespējams, skolu direktori būtu jāatlasa un jāapmāca, izvērtējot arī viņu personības īpašības.