Viņš gan atzina, ka pedagogu atalgojumam būtu jābūt virs vidējā atalgojuma valstī un arī OECD valstīs pedagogu algas ir lielākas nekā Latvijā, taču viņš minēja, ka šobrīd budžetā nav tādas iespējas - paaugstināt algas līdz 310 latiem. Pēc ministra domām, 295 latu paaugstinājums, kas ir pašreizējais piedāvājums algu celšanai no nākamā gada septembra, ir labs, bet nav izcils.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško atkārtoti uzsvēra, ka arodbiedrība paliks pie šīs prasības. Pēc viņu aprēķiniem, nākamgad būtu nepieciešami apmēram 10 miljoni latu, lai to nodrošinātu. Viņuprāt, pašreiz ministrijas piedāvātais pieaugums ir smieklīgs un nepietiekams, tādēļ arī nav parakstījuši sadarbības memorandu.

Viņa pauda arī neapmierinātību, ka nav izstrādāta mazo skolu programma. I. Mikiško arī uzsvēra, ka patlaban valstī ir jau 282 mazās lauku skolas, kurās pedagogi saņem nedaudz virs zemākās likmes. Pēc arodbiedrības vadītājas domām, skolotājiem ņemot pēc iespējas vairāk likmes, lai būtu lielāka alga, varētu kristies izglītības kvalitāte.

Arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāve Aija Melle uzsvēra, ka šis paaugstinājums ir nepietiekams, turklāt šogad daudzās skolās attiecīgi pedagogu alga ir samazinājusies, nevis bijis solītais algas pieaugums. Viņa uzsvēra, ka pedagogiem algas pat samazinājušās par 50, 70 latiem.

I. Mikiško arī norādīja, ka nesakārtots jautājums ir par piemaksām par pedagogu kvalitātes pakāpēm, jo skolotāji, kuri tās ieguvuši, pēc projekta tās nesaņem. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzina, ka nākamā gada valsts budžetā vēl tam nav finansējuma. Nākamgad šim mērķim būtu nepieciešams aptuveni viens miljons latu, bet katrā nākamajā gadā - 3,3 miljoni latu.

Komisijā arī tika akcentēts, ka jādomā par algu paaugstināšanu pirmsskolas pedagogiem, kuriem tā ir neadekvāta, salīdzinot ar veicamo darbu.