Šie ir galvenie iemesli, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi budžeta vietu pārdali Latvijas augstskolās. Tomēr reformai, kas paredz būtiskas izmaiņas un pat iespējamu vairāku augstskolu apvienošanu, nav konkrēta plāna. Šobrīd nav zināmi ne iespējamie augstskolu apvienošanās scenāriji, ne tālāka budžeta vietu pārdale nākamajos gados, vēsta laikraksts Diena.

Valstij nav daudz iespēju, kā ietekmēt augstskolu darbību, bet budžeta vietas ir viena no tām, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Tāpēc, lai samazinātu speciālistu pārprodukciju, plānots, ka sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā Izglītība budžeta vietu skaitu samazinās par 20%, palielinot šīs vietas citās studiju programmās. Tāpat ministrijas mērķis ir novērst programmu dublēšanos. Līdz ar to katrai lielajai augstskolai jābūt savai specializācijai. Ministrs uzsver, ka neredz pamatu, kāpēc valsts budžeta vietas būtu jātērē vairākām augstskolām, piemēram, medicīnas jomā, kur skaidrs līderis ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). IZM skatījumā RSU jākoncentrē medicīnas studijas, Latvijas Universitātē (LU) – sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātnes, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē – ar lauksaimniecību saistītie studiju virzieni.

Šāda specializācija gan nenozīmēs, ka ar laiku LU nebūs medicīnas studiju. Ministrs ir gatavs uzklausīt gan pamatotus argumentus, kāpēc būtu jāsaglabā budžeta vietas, gan dos laiku starpdisciplināru programmu veidošanai. Šāda sistēma attieksies arī uz citām augstskolām. Tā, piemēram, ministrs uzskata, ka RTU nākotnē pilnībā jāatsakās no klasiskajām sociālo zinātņu programmām. Tomēr RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis norādīja, ka RTU to nedarīs, jo kā universitātei tai jāuztur arī citas zinātnes jomas. Un ministrija šādu lēmumu ietekmēt nevar. Kā atzīmēja V. Dombrovskis, augstskolas var piesaistīt studentus maksas studijām – tur šķēršļi no ministrijas puses pagaidām netiks likti.

Lai gan nākamajam mācību gadam plāns ir skaidrs un ir iezīmēta budžeta vietu pārdale, par to, kas ar valsts apmaksātajām vietām augstskolās notiks vēl pēc gada, ministrs nevarēja pastāstīt. Nākamgad atkal tiks gaidītas Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus prognozes, pēc kurām ministrija plānos budžeta vietu sadali.

Ja pārsvarā reformai lielu pretinieku nav, tad diskusijas ir izraisījis V. Dombrovska paziņojums par vairāku augstskolu iespējamo apvienošanos. Tā varētu skart LU un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), kā arī RTU un Latvijas Jūras akadēmiju (LJA).

Šobrīd gan iespējamie apvienošanās scenāriji nav zināmi, pēc ministra teiktā, tie izkristalizēsies sarunu ceļā nākamā gada laikā. V. Dombrovskis arī norādīja, ka augstskolu apvienošanās ir tikai priekšlikums, nevis konkrēts uzdevums. Šādu aicinājumu saņems arī citas Latvijas augstskolas, kuras – ministrs patlaban neatklāj. Tomēr tas, vai būs arī reālas izmaiņas, ir atkarīgs no pašām augstskolām. Kā paskaidroja ministrs, augstskolām ir tāds pats juridiskais statuss kā pašvaldībām – maksimāla neatkarība no valsts.

Patlaban gan tikai lielās augstskolas atbalsta ministra ierosinājumu. LU rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka ir gatavs kaut tūlīt uzsākt sarunas par RPIVA pievienošanu LU. Savukārt RPIVA rektore Dace Markus sacīja, ka uztvert nopietni bez pētnieciska pamatojuma izteiktu augstskolu apvienošanas ideju būtu virspusēji un kļūdaini. Tomēr, ja nonāks pie atziņas par valsts finansētu vienotu pedagoģiskās izglītības centru, tad tas noteikti nav ietilpināms vienā fakultātē. Līdz ar to RPIVA turpinās attīstīties, uzskata rektore.

Līdzīga situācija ir ar RTU un LJA. Kamēr RTU rektors ir norādījis, ka abu augstskolu apvienošana būtu lietderīga, jo jau patlaban universitātē tiek īstenotas akadēmijas doktora zinātņu studijas, tikmēr LJA kategoriski tam iebilst, pie šāda scenārija redzot tikai zaudējumus, nevis ieguvumus.