Deputāti šaubījās, vai, papildinot likumu ar prasībām izglītojamo valstiskajai audzināšanai, reāli tiks ietekmēta skolēnu nacionālā pašapziņa. Turklāt skolās jau tagad tiek piekoptas valsts svētku svinēšanas un atceres dienu atzīmēšanas tradīcijas, norādīja deputāte Ilze Vergina.

Šim apgalvojumam iebilda deputāte Inguna Rībena, uzsverot, ka ne visās izglītības iestādēs pastāv vienota izpratne par to, kā atzīmējami valsts svētki un atceres dienas, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Vairāki deputāti uzsvēra, ka likuma grozījumi var tikt uztverti kā pātaga, bet sekmīgai iedzīvotāju valstiskās piederības veicināšanai nepieciešams kāpināt izpratni, nevis veicināt piespiedu mehānismus, uzsverot arī valsts un ģimenes nozīmi šādu jūtu veidošanā.

Deputāti norādīja, ka, iespējams, būtu nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus vai grozīt izglītības standartus, kas sekmētu mācību satura, nevis formas pilnveidi. Liela loma tiekot pievērsta arī skolotāju lomai skolēnu audzināšanā. Tomēr likuma grozījumu kā piespiešanas mehānisma nepieciešamību uzsvēra Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes dienesta pārstāves.

Neatbildēts palika jautājums par šādu pasākumu finansējumu. Diskusiju rezultātā deputāti, nenonākot pie kopsaucēja, atlikuši šī grozījumu projekta izskati uz nākamo sēdi.