PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

6001.jpeg
Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs – šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams.

Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas skolēnus laist prom uz citām skolām, vēsta laikraksts Diena.

"Tā arī pateica – mums ir jācīnās par saviem audzēkņiem," stāstot par pērn pieredzētu situāciju, sacīja Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle. Katru gadu skola organizē tikšanos ar 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par profesionālo izglītību, tomēr dažreiz sastopas ar nepatīkamu pretreakciju – vispārējās izglītības skolu direktori nevēlas šādas tikšanās pieļaut. Iemesls gan visiem ir skaidrs – jānotur savā skolā pēc iespējas vairāk skolēnu. R. Krūkle atzīst, ka saprot šīs skolas, jo situāciju kropļo modelis nauda seko skolēnam, tomēr uzskata, ka pirmajā vietā būtu jāliek skolēna intereses. Tāpat Ērgļu Profesionālās vidusskolas direktors Andris Spaile norāda, ka šādi gadījumi nav noslēpums. Tomēr pats nav saskāries ar situāciju, kad klaji netiek laists kādā no skolām.

Arī vispārējās izglītības vidusskolas atzīst – ņemot vērā, ka no skolēnu skaita ir atkarīga gan skolotāju alga, gan darba iespējas, tiek darīts viss iespējamais, lai skolēnus noturētu vidusskolā. Uz jautājumu, vai tiek veidota sadarbība ar profesionālajām skolām, Rēzeknes 5. vidusskolas direktore Vija Poikāne atbildēja, ka nevienu braukt uz skolu neaicina. "Mēs it kā ļaujam, un katru gadu kaut kas atbrauc un pastāsta, bet speciāli neaicinām un neko tādu nereklamējam," sacīja V. Poikāne. Savukārt Iecavas vidusskolā pat atzina, ka skola nav ieinteresēta orientēt skolēnus uz profesionālajām izglītības iestādēm, jo par to saņem pārmetumus no vietējiem deputātiem.

Pēc IZM datiem 2012. gadā 61% skolēnu vidējo izglītību apguva vispārējās izglītības iestādēs, kamēr profesionālajās vidusskolās – vien 39% skolēnu. Ministrijas mērķis ir panākt, lai 2020. gadā puse skolēnu izvēlētos profesionālās izglītības iestādes. Pašu skolu pārstāvji gan uzskata, ka virzība uz mērķi notiek pārāk lēni un šo rezultātu vajadzētu sasniegt pāris gadu laikā. Savukārt praksi, ka vispārējās izglītības iestādes nevēlas sadarboties ar profesionālajām skolām, tādā veidā noturot skolēnus, ministrija vērtē negatīvi, atzīmējot, ka par skolu neracionālu darbību, liedzot skolēniem karjeras izglītības pasākumus, ir jāziņo atbildīgajām iestādēm. Turpretī kopējo situāciju varētu uzlabot pedagogu darba samaksas modeļa maiņa, pie kā patlaban strādā speciāla darba grupa.

Karjeras izglītības pasākumus skolās var nodrošināt arī karjeras konsultants, tomēr patlaban Latvijas skolās tādi ir tikai 84. Turklāt no tiem tikai dažiem ir karjeras konsultanta kvalifikācija. Pārējie ir kāda mācību priekšmeta skolotāji, kuri īslaicīgos kursos un semināros papildus apguvuši prasmes karjeras izglītības īstenošanā, paskaidroja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma.

VIAA aprēķini gan liecina – pašreizējam skolēnu skaitam gan būtu nepieciešams apmēram 300 kvalificētu karjeras konsultantu. Līdz ar to patlaban karjeras izvēle tiek atstāta pašu skolēnu, vecāku vai jau tā noslogoto klases audzinātāju ziņā.