Valsts finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei, radošumam, vēsta ziņu aģentūra LETA.

PB pētījumā secināts, ka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas kārtība kopumā neatbalsta politiskos uzstādījumus veicināt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti lielā mērā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa visiem pa druskai, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Sistemātisks bāzes finansējuma trūkums pazemina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Bāzes finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti kvalitātes pilnveidei un izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.

Lai gan augstākās izglītības sektors bauda ievērojamu finanšu autonomiju, ne visas augstskolas sekmīgi izmanto šo potenciālu, atzīst eksperti. Finanšu autonomija dod iespēju uzņemties iniciatīvu, piesaistot papildu līdzekļus, īstenojot stratēģisko specializāciju un veidojot sadarbību ar uzņēmējdarbības vidi. Augstskolu iniciatīva ir stimulējama ar valsts finansējumu, kas ļautu ienākumus no privātā sektora novirzīt attīstībai. Eksperti arī norāda, ka, lai gan stratēģiskajos dokumentos pausts augstākās izglītības mērķis palielināt dabas un inženierzinātnēs studējošo īpatsvaru, ir bažas par studentu zemo sagatavotības līmeni un atbiruma tendencēm, tādēļ, lai attaisnotu ieguldījumus šajā jomā, ir nepieciešams stiprināt potenciālo studentu sagatavošanu studijām.

Pētījumā atzīts, ka augstākās izglītības finansēšanas saskaņotība ar stratēģiskajiem rīcības virzieniem un plānotajiem rezultātiem ir tautsaimniecības izaugsmes pamatā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izvirzīti priekšlikumi finansēšanas optimālai sasaistei ar stratēģiju.

Eksperti norāda uz nepieciešamību palielināt valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, veicināt studiju un pētniecības finansējuma integrāciju, ieviest uz sniegumu un konkurenci orientētus komponentus finansēšanas mehānismā, veidot efektīvu sistēmu rezultatīvo rādītāju pārraudzībai, veidot papildu fondus noteiktu stratēģisku mērķu sasniegšanai, radot telpu inovācijām, ieviest finansēšanas instrumentus, kas motivē augstskolas paplašināt sadarbību ar ārējiem partneriem, sekmējot augstskolu ienākumu dažādību.

Tāpat uzsvērta vajadzība veidot finansēšanas mehānismus jauna akadēmiskā un pētnieciskā personāla piesaistei, nodrošināt uz sociālām vajadzībām, nevis tikai sasniegumiem vērstu studējošo atbalstu, kā arī pārskatīt esošo divplūsmu sistēmu - maksas un budžeta studijas.