Tā paredz grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs", kurus plānots skatīt 13.janvāra valdības sēdē.

Pasterizētam pienam turpmāk būs jāatbilst prasībām par ražošanu, kurā izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes, vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un pienu drīkstēs transportēt ne tālāk par 250 kilometriem no tā ražošanas uzņēmuma, informē ziņu aģentūra LETA.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) skaidrojumā, stingrāku prasību dēļ būtu pieejams kvalitatīvāks produkts. Tāpat ZM norāda, ka līdz šim Skolas piena produktiem nebija noteiktas papildu prasības par ietekmi uz vidi. Tā kā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta vides saglabāšanas jautājumiem, noteikumu projekts paredz ierobežot produktu transportēšanas attālumu no ražošanas vietas līdz mācību iestādei, tādējādi veicinot arī oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšanu. Tāpat šādi var samazināt arī produkta realizācijas cenu, jo tā ietver arī piegādes izmaksas. Tādējādi vairāk līdzekļu iespējams atvēlēt produktu izdales izmaksām, piemēram, samaksai personālam par glāžu mazgāšanu un piena izdales automātu apkopi.

Programmā Skolas piens pienu vai citus piena produktus (kefīru, jogurtu, pienu ar šokolādes piedevām u.c.) līdz 250 mililitriem mācību dienā visa mācību gada laikā var saņemt visi skolēni. Valsts atbalsts tiek paredzēts par piena piegādi pirmsskolas izglītības iestādēm un 1.-9.klases skolēniem, un ES atbalsts tiek paredzēts par piena produktu piegādi pirmsskolas izglītības iestādēm, 1-9.klases skolēniem, kā arī 10-12.klases skolēniem.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē ievietotās informācijas, 2013.-2014.mācību gadā Latvijas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu 1.-9.klases izglītojamo kopējais skaits bija 246 600, bezmaksas pienu saņēma aptuveni 78% jeb 192 400 skolēnu.