PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 16. aprīlis

Alfs, Bernadeta, Mintauts

6726.jpeg
Foto: deklofenak / 123RF
Valdība atbalstījusi izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska rosinājumu ieviest vēl vienu obligāto eksāmenu vidusskolēniem fizikā vai ķīmijā. 

Pašlaik vidusskolēniem obligāti jākārto četri centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un kādā no izvēles priekšmetiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs norāda, ka jau tas ir daudz, turklāt vēl viens obligātais eksāmens radītu papildu slodzi ne tikai skolēniem, bet arī pedagogiem, vēsta laikraksts Diena. "Šobrīd ir ļoti daudz dažādu viedokļu. LIZDA nav ne par, ne pret šo priekšlikumu. Taču mūsu jaunākie pētījumi rāda, ka jau šobrīd skolotāji pārstrādājas – viņiem nākas skraidīt no vienas skolas uz citu, lai tikai spētu salasīt pietiekamu iztiku. Ja nāks vēl piektais obligātais centralizētais eksāmens, slodze būtu vēl lielāka," uzsver E. Grigorjevs. Turklāt arodbiedrībai ir ļoti grūti pieņemt jauno ierosmi, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neko iepriekš par to nav minējusi un nostādījusi fakta priekšā.

LIZDA kopsapulcē tikusies ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA). "Kopīgi apspriedām to, ka situācija tiešām nav viennozīmīga – ir viedokļi, ka dabaszinību zināšanu līmenis ir nepietiekams un būtu paaugstināms, taču ne šādā veidā. Mēs uzskatām, ka to vajadzēja pārrunāt ar skolu direktoriem, arī LIVA un LIZDA, un vajag būt skaidram plānam. Ir nepieciešama diagnostika visā mācību gada procesā, un eksāmens nav tas, kas nu pēkšņi glābs situāciju. Mēs gaidīsim turpmākos lēmumus – kas notiks, līdz kuram gadam, kā to spēs izdarīt, tad arī varēsim rīkoties tālāk," uzsver LIZDA eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone.

LIVA prezidente Ineta Tamane nebija gaidījusi šādu strauju lēmumu no ministra puses. "Pieņemtais valdības priekšlikums ir liels šoks skolu direktoriem – respektīvi, arī LIVA. Daudz kas nav saprotams, piemēram, kā Izglītības ministrija to ir gatava realizēt, jo Latvijā ir ļoti daudz skolu, kuras licencējušas īpašu programmu ar nolūku mācīt kādu padziļināto humanitāro priekšmetu vai citu. Šīs skolas vai nu nemāca, vai ļoti minimāli māca fiziku un ķīmiju, līdz ar to vispār rodas jautājums – ko tad darīs šīs skolas?" vaicā I. Tamane.

Dažādi viedokļi ir arī atsevišķu skolu direktoriem, kuri uzsver – liela atšķirība ir tā, vai fizika un ķīmija skolā tiek mācīta pastiprināti, vidējā līmenī vai kā profesionālajās vidusskolās, apvienojot dabaszinību priekšmetus.