Šobrīd gan vēl nav zināms, kāda būs akciju forma, taču tajās "tiks pausta pedagogu attieksme pret nozares samilzušajām problēmām, kurām steidzami vajadzīgi risinājumi", vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Vakar LIZDA padome tikās ar I. Druvieti, lai iepazītos ar ministrijas rīcību jaunā darba samaksas modeļa izstrādāšanā un iespējamo algu paaugstināšanas grafiku. Šis jautājums gan tā arī palika atklāts, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikai tagad sākusi darbu pie šā modeļa izstrādes – pirmā darba grupas sanāksme notika 17. martā.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem – vai palielināt samaksu, par pamatu ņemot minimālo darba likmi vai kvalitātes pakāpes, skaidroja IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns un solīja pilnīgāku informāciju pēc mēneša, kad modelis būs ieguvis konkrētas aprises. Taču – vai pilnībā viss būšot skaidrs jau nākamā mācību gada sākumā, apgalvot nevarot. Katrā ziņā IZM plānojot 2014. – 2015. gadā aprobēt jauno modeli, lai to pilnībā ieviestu vēl pēc gada. Tāpat pedagogi nesaņēma atbildi, vai piemaksas tiks arī zemākajām kvalitātes pakāpēm (tās lielākoties ir tieši jaunajiem speciālistiem), vien atziņu, ka tas ir "labs jautājums". IZM tika atgādināts arī par pirmsskolas pedagogu algām, zinātnieku un augstskolu pasniedzēju nepietiekamo finansējumu.

I.Druviete uzsvēra, ka vienu varot apgalvot droši – nākamgad pedagogiem garantētā samaksa par likmi būs 420 eiro. Vajadzīgā summa valsts budžetā jau esot iezīmēta, un tas nozīmē, ka algas pieaugums būs. Skaidrs, ka šī summa nav adekvāta, taču neko vairāk nevarot garantēt, tāpēc no skaļas retorikas un savu priekšgājēju kritikas ministre atturēšoties. IZM meklējot veidus, kā palielināt finansējumu, un 2015. gadā dažādām jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts pieprasīt aptuveni 30 miljonus eiro.

I. Druviete mierināja pedagogus, ka tikšot atrasti arī tie 2,5 miljoni eiro, kuru IZM budžetā trūkst skolotāju algām. Vismaz šobrīd viņai esot tāda pārliecība, ka tiks rasta iespēja 2012. gada nepareizo aprēķinu nosegt. IZM par to gatavojot ziņojumu valdībai, ko iesniegs līdz 1. maijam. «Pierādīsim, ka mums šī nauda ir vajadzīga. Ja maija beigās summas nebūs, varēsiet to pilnīgi likumīgi prasīt un rīkoties, kā arodbiedrībai pienākas. Bet līdz tam man jums ir viens lūgums – ļaujiet mums strādāt,» pedagogus uz sapratni aicināja I. Druviete.

LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina: "Pārliecība un ticība neradās, ka viss notiks tā, kā ministrija sola." Ko līdzēs jaunā darba samaksas modeļa izstrāde, ja tā iedzīvināšanai nav paredzēta nauda. Mulsinot arī tas, ka modelis topot tādā steigā, kas diez vai ļaus izdiskutēt plusus un mīnusus. Turklāt darba grupa ir tik liela un raiba, ka tas pat var traucēt nonākt pie laba kompromisa varianta. Lai arī esot lūgti gaidīt ar protesta akcijām, LIZDA, visticamāk, šādu soli neatliks, pieļāva I. Mikiško, piebilstot, ka šīs akcijas neesot vērstas pret IZM vai I. Duvieti, bet kā atbalsts ministrijas ieplānotajam. Tas tiks darīts, jo "nozarei ir nepieciešams papildu finansējums efektīvām pārmaiņām, tādēļ protesta akcijā atgādinās Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam, ka IZM papildu finansējuma pieprasījumi nedrīkst tikt noraidīti".