Kas noteiktāks varētu būt zināms decembrī, kad beigsies abu modeļu aprobācija vismaz 25 skolās, taču pirmās reālās izmaiņas pedagogi, iespējams, jutīs vien 2016. gadā, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Viens no piedāvātajiem modeļiem ir tas pats vecais, bet uzlabotais Nauda seko skolēnam. Tas, piemēram, paredzētu novadus sadalīt trīs grupās: Pierīgas novadi, bijušie rajona centri, mazie novadi, nosakot, ka mazāko apdzīvoto vietu skolēni saņem vairāk naudas nekā lielāko, arī mazāko skolu pedagogu algas aprēķinātu pēc īpaša koeficienta, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja IZM valsts sekretāres vietniece Evija Papule. Viņa gan atzina, ka šis variants tomēr ir smagnējs un necaurspīdīgs un jau tā lielais koeficientu klāsts nesaruktu.

Otrs modelis Pilna laika slodze, kas nozīmēs 36 vai 40 darba stundu nedēļā, atceltu tarifikācijas noteikšanu un koeficientu izmantošanu, lielāku atbildību uzveļot uz skolu direktoru pleciem. Viņu pienākums būtu sastādīt darba līgumus un sadalīt slodzes (kontaktstundas, papildu pienākumus), ņemot vērā arī skolotāju kvalifikācijas pakāpes.

Klātesošo vairākums kā labāko modeli atzina otro, jo tas esot vērsts uz kvalitātes uzlabošanu un ir skaidrāk saprotams. Tomēr, kā teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Modra Jansone, "arī tas sevī ietver vairākus mezgla jautājumus". Neesot saprotams, vai 36/40 stundu pedagogam būs jāpavada skolā, nav skaidrs arī kontaktstundu skaits, tāpat nav atbildes par papildu finansējumu.

Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs pauda neapmierinātību, ka tiek runāts tikai par algu, bet skolēns tajā visā aizmirsts.

Arī konkrētības abos modeļos trūkst, turklāt novadam jau esot rūgta pieredze ar šādiem uzlabojumiem. Lūk, Gaigalavas skolai, kurā ir 88 bērni, pievienojot Rikavas pamatskolu ar 40 skolēniem kā struktūrvienību, tā pazaudējusi mazajām skolām (zem 100 bērniem) paredzēto koeficientu, līdz ar to – arī ievērojamu summu. Tāpēc viss gulstas uz vietvaras pleciem, un Rēzeknes novads gadā skolām papildus piemaksā 250 000 eiro. M. Švarcs akcentēja, ka svarīgi ir skatīt visus jautājumus kompleksi – arī kvalitāti, pieejamību, finansējumu un efektivitāti. Viņš arī neslēpa bažas, ka tas novedīs pie skolu slēgšanas vai arī pie modeļa, kur vieniem vajadzēs naudu noņemt, lai citiem pieliktu.

E. Papule gan norādīja, ka saruna ir par mērķdotācijām un tā nevar būt panaceja visām izglītības sistēmas problēmām, tomēr piekrita, ka vēl ir daudz neatbildētu jautājumu.

Kā tālākie soļi būtu: abu variantu ieviešanai vajadzīgā finansējuma aprēķināšana, algu paaugstināšanas grafika projekta izstrāde, abu modeļu aprobācija skolās, kā arī diskusija ar nozarē strādājošajiem. IZM pārstāve piebilda, ka 21. augustā, kad uz semināru pulcēsies skolu direktori, sniegs pirmās aprēķinu aprises.