Latvijas skolotāji joprojām par savu darbu saņem mazāko samaksu Eiropā, turklāt finansiālā bedre starp lielo pilsētu un novadu mazajām skolām arvien paplašinās, kas var novest pie neapmierinātības padziļināšanās, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Problēmas izglītībā ir ļoti smagas, un, līdzko atrisinām vienu, tā sašūpojas pārējās. Tomēr prieks par to, ka jautājumam par 2,5 miljoniem eiro beidzot būs pielikts punkts, jo 1,3 miljonus eiro valdība piešķīra jau pagājušonedēļ, bet vakar, 6. maijā, lēma par 1,2 miljoniem, kas iegūti, pārdalot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdzekļus. Tas nozīmē, ka no 1. septembra skolotājiem ir garantēta samaksa par likmi un papildu pienākumu pildīšanu," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola izteica nožēlu, ka skolotājiem, lai valdība pildītu solījumus, jālieto spēka paņēmieni un nauda atrodas tikai tad, kad viņi draud iziet ielās.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško prieku par notikušo nepauda: lai arī trūkstošā summa atrasta, neesot skaidrs, kas notiks nākamajos divos gados. Iespējams, 2015. gada 1. septembrī atkal "stāvēsim tajās pašās durvīs", jo pašlaik budžeta projektā šim nolūkam naudu neredzot. Tāpat pedagogi neesot apmierināti ar niecīgo naudas pielikumu, kas pat nav salīdzināms ar mūsu kaimiņiem, piemēram, Igaunijā skolotāji par zemāko likmi saņem 800 eiro, kamēr Latvijā tie būs 420 eiro. Finanšu ministrijas sniegtie skaitļi, kuros figurē skaitlis 795 eiro par likmi (ar visām piemaksām), attiecas tikai uz lielajām skolām, kur audzēkņu skaits ir pietiekams. Ja skolotāji saņemtu šādas summas, viņi neprotestētu.

Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidenta p.i. Aleksandrs Dementjevs vērsa uzmanību, ka jaunie noteikumi paredz – direktori un viņu vietnieki kvalifikācijas pakāpes nesaņems. Jau tagad vairāki mācību pārziņi gatavojas rakstīt atlūgumus, ja viņu algas būšot mazākas nekā pedagogiem. Neapmierinātas ir arī novadu pašvaldības, kurām nākas piešķirt apaļas summas, lai skolotāji varētu saņemt vismaz zemāko likmi. Rēzeknes novadam tas prasot 212 tūkstošu eiro izdevumus. I. Druviete norādīja: ja gribam saglabāt mazās skolas, tad jāatrod finansējuma modelis, kā tās uzturēt un nodrošināt pedagogiem algas. Nevar arī gribēt, lai viens skolotājs mācītu visu iespējamo – gan svešvalodas, gan matemātiku, gan vēsturi, jo diez vai tad varēs sagaidīt kvalitatīvu darbu.

Komisijā izskanēja kritiski vārdi arī IZM izveidotajai darba grupai, kura gatavo piedāvājumus jaunajam algu aprēķināšanas modelim. Šobrīd tur notiekot "tikai tāda papļāpāšana, nav pat aprises redzamas," sacīja A. Dementjevs, piebilstot, ka izskanējušas pat aizdomas, ka jau tā zemās algas varētu kristies, kas nu nepavisam nebūtu pieļaujams. Darba grupas vadītājs, IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns gan iebilda, norādot, ka darbs virzās uz priekšu un 31. maijā to pabeigs, lai turpmākās divas nedēļas ļautu nozares darbiniekiem izdiskutēt piedāvātos modeļus. Arī tādu misēkļu kā šogad, jaunajā mācību gadā nebūšot. Taču skaidrs, ka tādu modeli, kas varētu apmierināt visus, diez vai ir iespējams izdomāt. IZM uzdevums esot nodrošināt to, lai laika gaitā skolotāju algas pakāpeniski pieaug. "Mūsu jautājums ir tīri tehnisks – kāda būs summa, no kurienes to ņemsim un kā to sadalīsim," teica A. Geižāns.

I. Mikiško gan pauda bažas, vai jauno modeli varēs ieviest jau 2015. gadā, ja nav zināms, cik lielas naudas summas tam vajadzēs.